Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku pulcējušies vairāk nekā 70 valstu politiskie līderi – gan bijušie, gan esošie prezidenti, arī dažādi viedokļu līderi. Foruma nosaukumā vien ietverts aicinājums vairot savstarpējo uzticēšanos, jo tieši tās pēdējā laikā ir ļoti trūcis.
Uz forumu ieradās arī trīs bijušie Ukrainas prezidenti. „Braucām visi bijušie Ukrainas prezidenti uz Baku, vienu pazaudējam Maskavā,” tā, izraisot klātesošo ovācijas, nosmej bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, acīmredzot, norādot uz Viktora Janukoviča bēgšanu pēc Maidana notikumiem.
Tomēr tas bija diezgan neliels humora stariņš diezgan drūmā realitātē. Kā uzsvēra bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, tā ir mūsdienu Ukrainas realitāte ar deviņiem tūkstošiem Krievijas armijas karavīriu Ukrainas austrumos un ar apburto loku ekonomikā. Rietumi gaida no Ukrainas reformas, taču tās pilnā apmērā iespējamas tikai, ja nav karadarbības.
Bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis aicināja rietumvalstu līderus būt pacietīgiem šajā jautājumā, ņemot vērā smago situāciju Ukrainā. Vienlaikus no zāles pat izskanēja emocionāli saucieni apbruņot Ukarinu.
Ukraina un Gruzija ir arī divas no Austrumu partnerības valstīm, kurām solīti konkrēti lēmumi samitā Rīgā, kas gaidāms maijā. Abas šīs valstis skaidri definējušas, ka vēlas stiprināt savu integrāciju Eiropas valstu saimē.
Bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili uzsvēra – ir pamats cerēt, ka arī tās valstis, kas par šiem jautājumiem iepriekš runāja izvairīgi, tagad būs izlēmīgākas. „Domāju, ka Eiropa, vismaz lielākā daļa ir fundamentāli sapratusi, ka problēmjautājumi ar Krieviju tā vienkārši nepazudīs. Tie var nonākt pie viņiem vienalga, kur viņi dzīvotu. Tas notiks vai nu ar tiešu militāru invāziju, vai provokācijām, vai enerģijas piegādes nogriešanu, ko var izdarīt faktiski jebkur Eiropā. Tas ir daudz nopietnāk nekā viņi uzskatīja – problēmas kādai mazai Gruzijai kaut kur tālu prom. Tagad daudz lielāka atmošanās un izpratne,” norāda Saakašvili.
Tas, ka Austrumu partnerības samits gaidāms Rīgā, ir arī simboliski – uzsvēra Latvijas bijušais prezidents Valdis Zatlers. Eiropas Savienībai jārēķinās, ka, piemēram, jautājumus par imigrācijas problēmām no Ziemeļāfrikas labāk pārzinās Itālija un Grieķija, bet attiecību jautājumu ar Krieviju – Polija un Baltijas valstis.
Par to, kas varētu tikt parakstīts samitā Rīgā, politiķi pagaidām runā izvairīgi. Tomēr valstu pārstāvji cer, ka tā tiešām būs jēgpilna tikšanās.
