Smagākā krīze Eiropas Savienībā maz skāra pašus turīgākos pircējus, toties pamatīgi atspēlējies uz vidēja un zema ienākuma mājsaimniecībām. Katrs ceturtais grieķis palicis bez darba.
Nu jau gadiem Grieķijas valdība ir konstanti nepopulāra. Transporta arodbiedrību streiku nomaina skolotāji, tos, savukārt, policisti. Protesta akciju izvērsušas pat atlaistās finanšu ministrijas apkopējas. Sākotnēji vairums vēlētāju piekrita – bez radikāliem pasākumiem un taupības valsts finanses neizglābt. Taču tagad atbalsts valdošajai koalīcijai un tās politikai ir stabili zems.
Ja vēlēšanas būtu tagad, socioloģiskās aptaujas sola uzvaru kreiso blokam "Syriza". Radikālākajam šī spēka spārnam arī eiro neesot svēts un, vajadzības gadījumā, varot tikt pārvērtēta pat valsts dalība eirozonā.
Politologi gan uzskata, ka, nonākot pie varas, "Syriza" karstgalvji tomēr neskries ar pieri sienā. Valsts darbības nodrošināšanai vajadzīgi milzīgi līdzekļi, ko saviem spēkiem šobrīd nopelnīt nebūtu iespējams.
"No vienas puses tas, kas noticis, ir reformu nogurums. Pieci gadi fiskālas konsolidācijas lielākajām izdevumu pozīcijām. Tas gan ir atmaksājies tajā ziņā, ka Grieķijai ir pamatbudžets ar pārpalikumu. Un tā ir ārkārtīgi milzīga korekcija, kam piekrīt pat Starptautiskais valūtas fonds un fonds. Tam nav līdzīga precedenta vēsturē. Un šo panākumu nav iespējams novērtēt par zemu," saka ekonomikas un publiskās pārvaldības doktore, Hellēņu Eiropas un ārpolitikas fonda pārstāve Eleni Panagiotarea.
Tajā pašā laikā ir sasniegtas iespēju robežas, norāda Panagiotarea: "Ļaudis, kas maksā nodokļus, jūt, ka vairāk naudas, ko maksāt, tiem nav. Izdevumi speciālo mērķu budžetā ir ļoti, ļoti mazi. Publiskais sektors gan ticis ļoti sargāts.
Taču, runājot ar cilvēkiem ielās, jūs saskarsities ar neapmierinātību, jo kopējais mājsaimniecību ieņēmums laikā no 2009. līdz 2012.gadam ir samazinājies par vienu 30%. Tātad ļaudīm šodien ir par trešdaļu mazāki ienākumi, nekā pirms trim gadiem."
Rīts Atēnās, ļaudis dodas uz darbu, pa ceļam paķerot tradicionālos ūdenskliņģerus. Taču nu jau vairāk nekā ceturtā daļa grieķu paliek mājās. Bezdarbs sasniedzis praktiski 26%. Turklāt liela daļa no tiem, kas uz darbu dodas, strādā daļēja laika darbu. Bet publiskajā sektorā strādājošajiem ir arī par piekto daļu apgrieztas algas.
Ar Latvijas Televīziju piekrīt tikties Labklājības ģenerāldirektorāta vadītājs, tomēr viņš stāties kameras priekšā atsakās. Vispār oficiālās amatpersonas izvairās no sarunas ar žurnālistiem. Nu jau gadiem labo ziņu praktiski nav.
Labklājības budžets gan nav griezts, taču uz to pašu naudu tagad ir daudz vairāk pretendentu. Pensionāri nereti uztur arī savus bez darba palikušos bērnus. Grieķus glābj ciešās ģimenes saites, atgādina Labklājības ministrijas pārstāvji. Taču, pat par spīti tam, daža laba vidēja ienākuma ģimene palikusi bez elektrības, nespējot samaksāt rēķinus. Valdība šo risina ar īpašas programmas palīdzību.
Vēl cita programma šobrīd tiek izmēģināta 13 pašvaldībās. Atēnu bezdarbniekiem piedāvās atgriešanos lauku ciemos, sniedzot pirms tam arī zināmu apmācību, lai viņi varētu parūpēties par savu iztiku.
Kamēr vieni glābjas no bezdarba Atēnās, pārceļoties atpakaļ uz laukiem, daļa jaunatnes dodas uz ārvalstīm darba un labākas nākotnes meklējumos.
Mājās viņi guvuši izglītību, taču palikuši bez darba un karjeras iespējām. Nacionālā Atēnu universitātes valodu centra pasniedzēja Aliki Tsosoru atzīst, ka tas notiek gan pašas, gan paziņu ģimenēs: "Esmu ļoti optimistiska persona un nekad nezaudēju cerību, tomēr problēmas pastāv. Ik dienas. Tādēļ cerēsim, ka nākamā paaudze - mūsu bērni, kas tagad ir divdesmitgadnieki - ka nākamo desmit gadu laikā viņu dzīvei parādīsies labākas perspektīves."
Par to, ka stāvoklis ir ļoti nopietns pārliecināmies arī Atēnu pašvaldības sociālās palīdzības centrā. Ik dienas vairāk nekā tūkstotis cilvēku te nāk pēc maltītes un apģērba. Palīdzības saņemšana ir kauns, tādēļ filmēšana izraisa agresiju un tiek kategoriski noliegta.
Taupīgi kļuvuši pat citkārt turīgi pircēji. To stāsta pat pārtikušas priekšpilsētas ceptuves saimniece. Klienti nāk, taču pirkumi sarukuši un noskaņojums nav labs. "Ir ļoti smagi un ar katru gadu tas kļūst jūtamāks ik gadus. No vieniem Ziemassvētkiem uz otriem, ļaudis pērk arvien mazāk. Visa gaisotne ir kļuvusi citādāka. Tagad vairs nepērk brīvi un daudz, bet tieši noteiktu skaitu. Vai tās būtu melomakaroni vai kurapjedes saldumi. Tieši noteiktu skaitu un viss," stāsta ceptuves saimniece Marianti Karidaki.
Lietus mākoņi virs saules pielietās Grieķijas strauji savilkās 2009.gadā, kad pienāca gals ilggadējai izšķērdības politikai. Līdz ar kārtējām vēlēšanām un valdības nomaiņu, nāca satricinoša ziņa – Grieķijai klājas daudz sliktāk, nekā iepriekš uzskatīja. Valsts parāds gandrīz 13% no Iekšzemes kopprodukta. Līdz ar šīm ziņām Grieķijas valdības parādzīmes kļuva bezvērtīgas. Valstij vajadzēja glābšanas plānu un iespējas aizņemties.
Pēc mokošām sarunām tādas iespējas sniedza trojka – Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka. Taču stāvoklis eirozonā nav uzlabojies, un Grieķijas atgūšanos vieglāku nedara arī jauni draudošie iekšpolitiskie satricinājumi.
