Spānijas valdības pārstāvji pauduši, ka cer uz sadarbību ar katalāņiem, lai mierīgā ceļā varētu pārņemt varu reģionā. Pagaidām grūti prognozēt situācijas attīstību, jo sestdienas vakarā ar paziņojumu nāca klajā arī Katalonijas premjers Karless Pudždemons.
“Spānijas valdībai bija jāatbild uz mūsu neatkarības pieprasījumu. Viņi atbildēja ar pasākumiem, kas ir tiešs uzbrukums demokrātijai. Tas ir ļaunākais uzbrukums Katalonijai kopš militārā diktatora Franko laikiem. Vairākums katalāņu izteica savu gribu, taču Spānijas valdību neinteresē vairākuma viedoklis,” viņš teica.
21.oktobrī Spānijas valdība uzsāka Katalonijas autonomijas atcelšanas procesu, kas paredz pusgada laikā reģionā sarīkot jaunas vēlēšanas.
Šāds lēmums lika iziet ielās pusmiljonam Katalonijas neatkarības idejas atbalstītājiem, kuri pauda neapmierinātību ar Madrides lēmumu.
Katalonijas parlamenta spīkere paziņojusi, ka Madrides lēmums netiks pieņemts, un Spānijas premjers ar šādu soli faktiski rīko apvērsumu.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pēc kabineta ārkārtas sēdes par autonomijas atcelšanas sākšanu teica, ka viņa valdībai neesot atlikusi cita izvēle pēc tam, kad Katalonijas valdība "vienpusēji, pretēji likumam un mēģinot izraisīt konfrontāciju" noturējusi centrālās valdības aizliegto neatkarības referendumu.
Gala lēmums šajā jautājumā vēl ir jāpieņem Spānijas parlamenta augšpalātai – Senātam. Tomēr, tā kā Rahojam ir izdevies vienoties ar lielākajām opozīcijas partijām, ir sagaidāms, ka vairums deputātu atbalstīs valdības priekšlikumu. Balsojums Senātā, visticamāk, notiks 27. oktobrī.
Saskaņā ar rezultātiem 90% no vairāk nekā diviem miljoniem nobalsojušo Katalonijas neatkarības referendumā atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Bet 1. oktobrī notikušajā neatkarības referendumā piedalījās mazāk nekā puse balsstiesīgo – liela daļa kataloniešu, kas noraida atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja.
18.oktobrī Spānija piedraudēja Katalonijai atņemt tās reģionālās autonomijas statusu, ja tā neatteiksies no prasības pēc neatkarības.
