Dienas notikumu apskats

VBTAI speciālā nodaļa palīdzējusi 230 bērniem ar uzvedības traucējumiem

Dienas notikumu apskats

Vislielāko spiedienu tiesneši izjūt no medijiem

Spānijas prokuratūra pieprasa apcietināt katalāņu līderus

Spānijas tiesa uzdod apcietināt deviņus atceltos Katalonijas ministrus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Spānijas tiesa ceturtdien uzdevusi apcietināt deviņus atceltās Katalonijas reģionālās valdības locekļus, kas apsūdzēti par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, sarīkojot 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu.

 

Astoņiem apsūdzētajiem tiesa piemērojusi pirmstiesas apcietinājumu bez tiesībām tikt atbrīvotiem pret galvojumu. Starp šīm personām ir arī atceltais Katalonijas vicepremjers Urials Džunkerass.

Tikmēr bijušo Katalonijas uzņēmējdarbības ministru Santi Vilu, kurš no amata atkāpās pats dažas dienas pirms Katalonijas parlaments nobalsoja par neatkarības pasludināšanu, tiesa uzdevusi paturēt apcietinājumā, kamēr viņš nesamaksās 50 000 eiro lielu drošības naudu.

Vienlaikus Spānijas nacionālā tiesa apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) aresta orderus atceltā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi, domājams, joprojām atrodas Briselē un neieradās ceturtdien Madridē, lai liecinātu tiesā.

Atstādinātā prezidenta advokāts savos izteikumos bija visai skops.

“Pašlaik nevaru atbildēt, vai ir izdots Eiropas aresta orderis. Nezinu, Spānijas rīkojums sasniedzis Briseli. Jebkurā gadījumā aizstāvēšu Pudždemonu policijas, tiesas un tribunāla priekšā,” sacīja advokāts Pols Bekērs.

Spānijas prokuratūra prasīja piemērot pirmstiesas apcietinājumu bijušajiem Katalonijas ministriem. Šāds lēmums pieņemts pēc vairāku atstādinātās Katalonijas valdības un parlamenta locekļu uzklausīšanas. Daži Katalonijas līderi ceturtdien Madridē stājās tiesas priekšā, lai atbildētu uz apsūdzībām par dumpi un musināšanu.

Spānijas prokuratūra pieprasīja vēl pirms tiesas apcietināt astoņus bijušos ministrus, kuri tagad vietu Katalonijas valdībā ir zaudējuši. Beļģijā esošajiem ministriem Spānijas prokuratūra prasījusi Eiropas Savienības aresta orderi. 

Tiesas lēmums par katalāņu līderu apcietināšanu izraisījis jaunus protestus. Tūkstošiem cilvēku Katalonijā izgājuši ielās, lai atbalstītu bijušās valdības pārstāvjus.

Pudždemons ir paziņojis, ka Spānijā patlaban neatgriezīsies, jo tur nebūs iespējama taisnīga tiesa. To arī nerekomendē viņa advokāts, norādot, ka Pudždemonu, visticamāk, tūdaļ apcietinātu.

Pudždemons gan iepriekš sacīja, ka ir gatavs sniegt liecības Beļģijā. Joprojām atlaistais Katalonijas premjerministrs nav paziņojis, ka vēlētos Beļģijā pieprasīt patvērumu.

Cik ilgi Pudždemons varētu palikt Beļģijas galvaspilsētā Briselē, joprojām nav skaidrs. Taču viņa ierašanās un uzkavēšanās ir radījusi spriedzi arī Beļģijas pašas valdībā, tā kā politiskajām partijām ir dažāda attieksme pret notikumiem Katalonijā.

Flāmu nacionālisti simpatizē un atbalsta katalāņu centienus, tādēļ iepriekš izskanējis, ka tieši viņi gāztās Katalonijas valdības pārstāvjus ir uzaicinājuši patverties Briselē, ko, tiesa, gan paši Beļģijas politiķi, gan arī Pudždemons noliedz. Lai gan Katalonijas bijušais premjerministrs apgalvo, ka šim solim nav nekāda sakara ar Beļģijas valdību un ka viņš ir gribējis patverties Eiropas Savienības galvaspilsētā, kas ir Brisele, tomēr viņš atrodas Beļģijas valstī, un, iespējams, ka Spānija varētu pieprasīt viņa izdošanu, kas būtu pamatīgs pārbaudījums Beļģijas valdībai.

Pudždemonam grasās izvirzīt apsūdzības dumpī, par ko paredzēts sods līdz 30 gadiem cietumā, kūdīšanā un valsts līdzekļu neatbilstošā tērēšanā. Nacionālā tiesa arī likusi Pudžemonam un viņa valdības amatpersonām trīs dienu laikā samaksāt 6,2 miljonu eiro vērtu depozītu par potenciālajiem naudassodiem.

Karlesa Pudždemona atteikšanās atgriezties Spānijā situāciju padara arvien sarežģītāku, tā kā arī Spānijas varas iestāžu neapmierinātība aug augumā.

Jau ziņots, ka vēl otrdien, 31. oktobrī, Pudždemons sniedza preses konferenci, kurā norādīja, ka neprasīs politisko patvērumu, bet Briselē vēlas palikt kā drošā teritorijā, kur viņam ir iespēja brīvi izteikties un strādāt.

Tieši pirms mēneša, 1. oktobrī, Katalonijas valdība sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par antikonstitucionālu un Spānijas vara vairākkārt šādu referendumu aizliedza.

Teju četras nedēļas vēlāk Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Tas izraisīja ļoti asu reakciju no Madrides puses. Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, bet Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti