Tiesa uzsver, ka ar šo rīcību tiktu pārkāpta Spānijas konstitūcija. Iepriekš premjerministrs Mariano Rahojs brīdināja par iespējamu situācijas eskalāciju un norādīja, ka Katalonijas valdībai jāatgriežas uz likumiskā ceļa.
Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons intervijā vācu laikrakstam “Bild” uzsvēris, ka neizslēdz iespēju tikt arestētam. Viņš arī sacīja, ka tas viņu nebaidot.
Madrides neatzīto neatkarības referendumu aizēnoja vardarbības uzplaiksnījumi laikā, kad Spānijas policija veica reidus vēlēšanu iecirkņos. Kopumā sadursmēs ievainoti vairāk nekā 900 cilvēku, un tas vēl vairāk saasinājis jau tā sliktās attiecības starp Barselonu un Madridi.
Jau ziņots, ka svētdien, 1.oktobrī, Katalonijā notikušajā referendumā par apgabala suverenitāti nobalsojuši 90% tā dalībnieku. Vietējās valdības pārstāvji sola jau tuvākajā laikā to izmantot, lai pasludinātu neatkarību no Spānijas. Referendumā gan piedalījušies tikai 42% no visiem balsstiesīgiem iedzīvotājiem, un Spānijas premjers Mariano Rahojs uzsvēra, ka nekāda pašnoteikšanās referenduma nemaz nav bijis, jo vairums kataloniešu ir atteikušies tajā piedalīties. Eiropas Komisijas (EK) atzinusi Katalonijā notikušo neatkarības referendumu par nelikumīgu, bet vienlaikus aicināja Spānijas varasiestādes uz dialogu ar Katalonijas neatkarības atbalstītājiem.
