AFP vēsta, ka Rahojs pēc valdības ārkārtas sēdes piektdien, 27. oktobrī, vakarā paziņoja, ka atlaists arī Katalonijas premjers Karless Pudždemons un viņa vadītais Ministru kabinets. Tāpat amatu zaudēs galvenās policijas priekšnieks.
Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai reģionā atjaunotu "normālo stāvokli". Tālab arī izsludinātas jaunas reģionālās vēlēšanas, kas paredzētas šā gada 21.decembrī, ziņo ārvalstu mediji.
Rahojs apgalvo, ka netiek atņemta reģiona autonomija, bet gan atjaunota likuma vara.
Līdz jaunu vēlēšanu sarīkošanai pārvaldi Katalonijā īstenos Madrides iecelts pārstāvis. Gaidāms, ka tiks pārņemta kontrole pār reģiona institūcijām, finansēm, policiju un sabiedrisko mediju. Taču nav skaidrs, kā tieši tas notiks. Reģiona iedzīvotāji tādēļ bažījas par atkārtotu vardarbības uzplaiksnījumu.
Spānijas prokuratūra nākamnedēļ Pudždemonam arī izvirzīs apsūdzības par dumpi. Ja tiesa pieņems apsūdzības, viņam draud cietumsods līdz pat 30 gadiem. Šādi viņam varētu tikt liegta dalība vēlēšanās.
Jau ziņots, ka ar stundas starpību šo pēcpusdien vispirms Katalonijas reģionālais parlaments Barselonā nobalsoja par neatkarību no Spānijas un pēc tam Madridē Spānijas Senāts spēra bezprecedenta soli - nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Tā ir pirmā reize valsts demokrātiskajā vēsturē, kad Madride tieši pārņem varu pār autonomu reģionu.
Krīze sākās pēc 1.oktobrī Katalonijā notikušā referenduma, kur 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tiesa, referendumā piedalījās tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Referendumu Spānijas konstitucionālā tiesa un arī centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju. Arī Latvijas valdības nostāja - tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.
