Spānijas parlaments gatavojas atbalstīt sociāldemokrātu premjera Sančesa valdību

Spānijas parlaments gatavojas atbalstīt sociāldemokrātu premjera Pedro Sančesa valdību. Pēc ārkārtas vēlēšanām un garām sarunām Sančesam, šķiet, ir izdevies nodrošināt minimālo vairākumu parlamentā. Pozitīvā balsojuma gadījumā šī būs pirmā koalīcijas valdība Spānijā kopš demokrātijas atjaunošanas.   

ĪSUMĀ:

  • Otrdien parlaments balsos par atbalstu sociāldemokrāta Sančesa valdībai.
  • Tā būtu pirmā koalīcijas valdība Spānijā kopš demokrātijas atjaunošanas.   
  • Iepriekš vairāki Sančesa mēģinājumi izveidot valdību izgāzās.
  • Sančesa sociāldemokrātiem vēlēšanās nav izdevies iegūt vairākumu.
  • Tagad valdība atkarīga arī no divām Katalonijas partijām: viena sola atbalstu, otra  – nebalsos.
  • Debatēs parlamentā Sančess solīja atjaunot politisko dialogu ar Kataloniju.
  • Svētdien pirmajā balsojumā par valdību neizdevās iegūt vairākumu no deputātu kopskaita.
  • Tagad pietiks ar klātesošo vairākumu, valdību varētu apstiprināt ar divu balsu pārsvaru.
  • Valdību apdraud vēlēšanu komisijas lēmums liegt Katalonijas premjeram Torram ieņemt reģionālā parlamenta deputāta krēslu.
  • Šis lēmums liedz Torram vadīt arī vietējo valdību.
  • Lēmums balstās tiesas spriedumā, ka Torra vainīgs rīkojumu nepildīšanā; spriedums ir pārsūdzēts.
  • Vairums Katalonijas parlamenta deputātu un arī Torra nosodīja vēlēšanu komisijas rīcību.
  • Lai glābtu valdību, sociāldemokrāti uzstāj - komisijai, visticamāk, nemaz nebija tiesību pieņemt lēmumu, galavārds jāsaka Augstākajai tiesai.

Otrdien, 7. janvārī, notiks kārtējais Spānijas Sociālistiskās partijas līdera Pedro Sančesa mēģinājums kļūt par pilntiesīgu valdības vadītāju. Vairāki iepriekšējie Sančesa centieni iegūt vairākumu parlamentā nav vainagojušies ar panākumiem.

Un arī ārkārtas vēlēšanas pagājušā gada novembrī nav nesušas Spānijas sociāldemokrātiem nepieciešamo balsu vairākumu, lai izveidotu valdību vienatnē.

Spānijas parlaments gatavojas atbalstīt sociāldemokrātu premjera Sančesa valdībuArtjoms Konohovs

    Tādēļ tagad Sančesa politiskais liktenis ir atkarīgs no citu partiju atbalsta. Viņu vidū arī divas Katalonijas partijas. Viena no tām strādās valdības sastāvā, bet otra – Katalonijas Republikāņu kreisie - sola balsojumā nepiedalīties, kas atvieglos pozitīvā rezultāta sasniegšanu.

    Debatēs parlamentā pagaidu premjers Sančess solīja atjaunot politisko dialogu ar Kataloniju.

    “Mums ir jāatsāk politiskais dialogs no tās vietas, kur mūsu ceļi pašķīrās, no brīža, kad mēs pārstājām ieklausīties viens otra argumentos un viedokļos. Mums ir jāatsāk dialogs no brīža, kur sāka uzkrāties savstarpējie apvainojumi, lai beidzot veidotu politiku un atstātu pagātnē šī konflikta risināšanu tiesās,” paziņoja Sančess.

    Svētdien jau notika pirmais balsojums par valdības apstiprināšanu. Tajā Sančesam bija nepieciešams vairākums no deputātu kopskaita. Kā bija sagaidāms, šo balsojumu sociālistu līderis zaudēja. Otrdien pietiks ar klātesošo vairākumu. Tādēļ valdība varētu tikt apstiprināta ar divu balsu pārsvaru.

    Izdevums “El Pais” vēsta - lai nodrošinātu sev pozitīvo iznākumu, Spānijas sociāldemokrāti uzstāja, ka visiem frakcijas deputātiem ir jāpavada nakts no pirmdienas uz otrdienu Madridē. Deputātiem no attālākajiem reģioniem pat esot zvanīts no partijas biroja, lai pārliecinātos, ka viņi ir rezervējuši sev viesnīcas numuriņu.

    Viena no Katalonijas partijām, kas gatavojas strādāt jaunajā valdībā, ir kreiso spēku bloks “En Comú Podem” jeb “Kopā mēs varam”. Tā deputāts Žaume Asenss sacīja, ka šīs valdības izveide ir viņa pienākums pret vēlētājiem.

    “Šodien, tāpat kā iepriekš, mums ir politiskais pienākums dziedēt sociālās un teritoriālās brūces, ko ir radījušas labējā spārna partijas,” skaidroja Asenss.

    Tomēr Sančesa politiskajai nākotnei varētu traucēt lēmums, ko aizvadītās nedēļas beigās pieņēma Spānijas Centrālā vēlēšanu komisija. Tā nosprieda, ka Katalonijas premjers Kims Torra nevar ieņemt reģionālā parlamenta deputāta krēslu un līdz ar to nevar vadīt arī vietējo valdību. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums ir pamatots ar Katalonijas Augstās tiesas spriedumu, kas atzīst Torru par vainīgu rīkojumu nepildīšanā. Tomēr šis spriedums ir pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

    Vairums Katalonijas parlamenta deputātu un arī Torra nosodīja vēlēšanu komisijas rīcību, nodēvējot to par apvērsuma mēģinājumu.

    “Tagad ir pienācis laiks saprast, vai politiskām represijām ir pienācis gals un vai tās vairs netiks pielietotas. Kā gan ir iespējams uzticēties partijām, kas vēlas Madridē izveidot valdību, ja tās turpinās samierināties un pieļaut politiskās represijas, ko īsteno valsts pārvaldes iestādes? Kā ir iespējams izveidot dialogu, vienlaikus diskvalificējot vienu no sarunvedējiem?” jautāja Torra.

    Lai glābtu valdības balsojumu, sociāldemokrāti uzstāj, ka vēlēšanu komisijai, visticamāk, nemaz neesot bijis tiesību pieņemt lēmumu par Katalonijas premjera atstādināšanu. Un galavārds šajā lietā būtu jāsaka Augstākajai tiesai.

    Tomēr opozīcijas partijas “Ciudadanos” deputāte Lorena Roldāna ir asi kritizējusi Sančesa vēlmi paļauties uz Katalonijas neatkarības atbalstītāju balsīm.

    “Jūs nopietni domājat, ka ir iespējams izveidot valdību kopā ar šiem cilvēkiem? Vai jūs tiešām gribat uzticēt šiem cilvēkiem Spānijas iedzīvotāju nākotni? Cilvēkiem, kuri atsakās pildīt vēlēšanu komisijas lēmumus, kuri noliedz Augstāko tiesu un konstitūciju; cilvēkiem, kuri nolemj radīt apdraudējumu likuma varai? Vai jums tiešām šķiet, ka tam nebūs nekādu seku?” jautāja Roldāna.

    Sančess mēģina izveidot valdību kopš pagājušā gada aprīļa beigām. Gaidījumā, ja otrdienas balsojums izgāžas, valstī varētu notikt jau trešās vēlēšanas gada laikā.

    KONTEKSTS:

    Novembrī  Spānijā notikušās parlamenta ārkārtas vēlēšanas bija jau ceturtās četru gadu laikā. Iepriekš aprīlī notikušajās vēlēšanās uzvarēja valdošā sociālistu partija, taču neieguva absolūto vairākumu. Koalīcijas sarunas ar kreisajiem spēkiem septembrī sabruka, un, lai meklētu izeju no politiskā strupceļa, tika izsludinātas jaunas vēlēšanas.

    Priekšvēlēšanu kampaņā dominējošā tēma bija Katalonija, kas pēdējās nedēļās vēl jo vairāk sašķēlusi sabiedrību. Spānijas Augstākā tiesa deviņiem katalāņu separātistu līderiem piesprieda ilgus cietumsodus par 2017. gada mēģinājumiem pasludināt reģiona neatkarību. Spriedums izraisīja plašus un arī vardarbīgus protestus Barselonā un citās Katalonijas pilsētās.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti