Analītiķi gan prognozē, ka Rahoja valdības apstiprināšanas iespējas ir ļoti niecīgas un Ziemassvētkos Spānijā varētu notikt kārtējās ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Pēc nedēļu ilgām sarunām pagājušajā svētdienā pašreizējais Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs un partijas “Ciudadanos” jeb “Pilsoņi” līderis Alberts Rivjera panāca vienošanos par to, ka šī partija atbalstīs Rahoja apstiprināšanu valdības vadītāja amatā.
Pats Rahojs panākto vienošanos nosaucis par pozitīvu, bet tomēr nepietiekamu signālu.
Sākotnējie aprēķini liecina, ka arī ar Pilsoņu partijas atbalstu Rahoja Tautas partijai neizdosies iegūt absolūtajam vairākumam nepieciešamās 176 balsis. Daudz kas būs atkarīgs no nelielās Kanāriju salu koalīcijas, kura varētu palīdzēt pārvirzīt balsojumu vismaz uz nākamo kārtu septembra sākumā.
Ja arī šajā balsojumā premjerministrs netiks izvēlēts, visticamāk, ka Spānijā šī gada Ziemassvētkos gaidāmas kārtējās parlamenta vēlēšanas, kas būs jau trešās gada laikā.
Spānijā pagaidu valdība strādā jau vairāk nekā astoņus mēnešus un diskusijas par ļoti daudziem jautājumiem, kā, piemēram, 2017.gada budžetu, pašlaik ir apturētas. Mariano Rahojs ir paziņojis, ka Spānijai ir jāievēro Eiropas Savienības noteiktie termiņi budžeta deficīta mazināšanai un šos mērķus nav iespējams sasniegt bez funkcionējošas valdības.
Šis būs jau ceturtais mēģinājums izveidot valdību. Vairāki iepriekšējie mēģinājumi nav vainagojušies ar panākumiem. Tādēļ jūnija beigās valstī notika atkārtotas vēlēšanas, kur neviena partija tā arī nav ieguvusi nepieciešamo vairākumu, lai valdītu vienatnē.
Rahoja vadītā Tautas partija ir ieguvusi visvairāk vietu ārkārtas parlamenta vēlēšanās. Tāpat esot panākta arī neformāla vienošanās ar vienu no divām jaunām partijām - “Ciudadanos” jeb “Pilsoņi”. Tomēr arī abām partijām kopā pašreiz nepietiek balsu, lai izveidotu vairākuma koalīciju. Līdz ar to netiek izslēgts, ka šoreiz Spānijā tiks izveidota mazākuma valdība. Tas ir iespējams, ja pārējie politiskie spēki balsojumā atturas.
Šīs jau ir otrās Spānijas parlamenta vēlēšanas pēc demokrātijas atjaunošanas, kad neviena no partijām negūst absolūtu vairākumu parlamentā.
