ĪSUMĀ:
- Spānijas parlaments ar 167 balsīm “par” un 165 “pret” apstiprina Sančesa valdību.
- Tā ir pirmā koalīcijas valdība Spānijā kopš demokrātijas atjaunošanas 1979. gadā.
- Koalīcijā ir Sančesa sociālisti, kreisie “Unidas Podemos”, Katalonijas partija “En Comú Podem”.
- Opozīcija asi kritizēja paļaušanos uz Katalonijas neatkarības piekritēju balsīm.
- Katalonijas Republikāņu kreisās partijas deputāti atturējās, ļaujot iegūt vairākumu.
- Sančess ir solījis meklēt politisko dialogu ar Katalonijas politiķiem.
- Tomēr Katalonijas Republikāņu kreisie lika noprast - Sančess nevar viegli paļauties uz viņu turpmāko atbalstu.
- Valdība sola celt nodokļus turīgākajiem un lielām korporācijām, celt minimālo algu.
- Sančesam nav absolūtā vairākuma parlamentā, koalīcijai nāksies meklēt atbalstu katram likumam.
Pēc aptuveni astoņu mēnešu ilgiem mēģinājumiem izveidot valdību sociāldemokrātu vadītājam Pedro Sančesam beidzot ir izdevies kļūt par pilntiesīgu premjeru. Otrdien, 7. janvārī, par viņa valdību nobalsoja 167 deputāti. Savukārt 165 bija “pret” un vēl 18 atturējās.
Tā ir pirmā koalīcijas valdība kopš Spānijas demokrātijas atjaunošanas 1979. gadā.
Līdz ar Sociālistisko partiju ministru krēslus ieņems arī kreisi noskaņotā bloka “Unidas Podemos” politiķi, kā arī viens pārstāvis no Katalonijas partijas “En Comú Podem” jeb “Kopā mēs varam”.
Opozīcija nodēvēja Sančesa ministru kabinetu par “Frankenšteina valdību” un asi kritizēja viņa lēmumu paļauties uz Katalonijas neatkarības piekritēju balsīm.
Nozīmīgu lomu apstiprināšanas balsojumā spēlēja Katalonijas Republikāņu kreisā partija. Tās deputāti atturējās, atvieglojot uzdevumu iegūt klātesošo deputātu vairākumu.
Sančess ir solījis meklēt politisko dialogu ar Katalonijas politiķiem, lai atrisinātu konfliktu ar šo reģionu.
Attiecības starp Madrides un Barselonas valdošajiem politiķiem saasinājās pēc tam, kad Katalonijas līderi nolēma 2017. gadā sarīkot neatzīto neatkarības referendumu, bet vēlāk pasludināja atdalīšanos no Spānijas.
Vairāki toreizējās valdības ministri un arī reģionālā parlamenta spīkere par to šobrīd izcieš garu cietumsodu.
Tomēr Katalonijas Republikāņu kreisie lika skaidri noprast, ka Sančess nevar viegli paļauties uz viņu turpmāko atbalstu. Viena no šī politiskā spēka deputātiem Monserata Bassa debašu laikā paziņoja, ka viņai esot pilnīgi vienalga, vai Spānijā ir rīcībspējīga valdība. Bassas māsa Dolorsa ir viena no bijušajiem Katalonijas ministriem, kuri atrodas cietumā.
Opozīcijā esošās Tautas partija vadītājs Pablo Kasado nodēvēja Sančesu par egoistisku ekstrēmistu, kurš esot atstājis valsti teroristu un apvērsuma rīkotāju rokās. Tā bija atsauce uz basku un kataloniešu politiķiem.
Lai gan Sančess, kā arī viņa lielākā koalīcijas partnera “Unidas Podemos” līderis Pablo Iglesiass aicināja politiķus pārvarēt domstarpības un strīdus, kaislības Spānijas parlamentā sita augstu vilni. Daži Katalonijas politiķi pameta zāli, kad runāja galēji labējās partijas “Vox” pārstāvis. Savukārt “Vox” deputāti izgāja, kad uzstājās viens no basku neatkarības aizstāvjiem.
Jaunā Spānijas valdība sola paaugstināt nodokļus turīgākajiem iedzīvotājiem un lielām korporācijām, kā arī pacelt minimālo algu. Bet, tā kā Sančesa kabinetam nav absolūtā vairākuma parlamentā, koalīcijai nāksies meklēt deputātu atbalstu katram likumprojektam atsevišķi.
KONTEKSTS:
Novembrī Spānijā notikušās parlamenta ārkārtas vēlēšanas bija jau ceturtās četru gadu laikā. Iepriekš aprīlī notikušajās vēlēšanās uzvarēja valdošā sociālistu partija, taču neieguva absolūto vairākumu. Koalīcijas sarunas ar kreisajiem spēkiem septembrī sabruka, un, lai meklētu izeju no politiskā strupceļa, tika izsludinātas jaunas vēlēšanas.
Priekšvēlēšanu kampaņā dominējošā tēma bija Katalonija, kas pēdējās nedēļās vēl jo vairāk sašķēlusi sabiedrību. Spānijas Augstākā tiesa deviņiem katalāņu separātistu līderiem piesprieda ilgus cietumsodus par 2017. gada mēģinājumiem pasludināt reģiona neatkarību. Spriedums izraisīja plašus un arī vardarbīgus protestus Barselonā un citās Katalonijas pilsētās.
