Sadaļas Sadaļas

Spānijas parlamenta vēlēšanās gaidāma liela vēlētāju aktivitāte un sīva partiju cīņa

Miljoniem Spānijas vēlētāju svētdien, 20.decembrī, dodas pie vēlēšanu urnām, lai izšķirtu, kurš turpmāk vadīs šo valsti. Vēlētāju aktivitāte solās būt liela.

Daudzi no galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem ir saistīti ar bezdarba mazināšanu, it sevišķi jauniešu vidū. Iespējams, tieši bezdarbnieki un pagaidu darbos nodarbinātie iedzīvotāji izšķirs, vai pašreiz valdošā Tautas partija ar tās premjeru Mariano Rahoju arī turpmāk paliks pie varas.

Pirmo reizi kopš Spānijas demokrātijas atjaunošanas reālas izredzes iegūt varu parlamenta vēlēšanās ir ne tikai divām lielākajām tradicionālajām partijām, proti Tautas partijai un sociālistiem, bet arī diviem jauniem politiskiem spēkiem. Viens no tiem ir "Ciudadanos" jeb “Pilsoņi” - to vada 37 gadus vecais Alberto Rivera, kuram bieži pārmet pieredzes trūkumu.

"Lai panāktu pārmaiņas Spānijā, ir nepieciešama jauna partija. Nav iespējams panākt pārmaiņas ar tām partijām, kas visus gadus ir bijušas pie varas. Un man nav vajadzīga viņu pieredze korupcijā," teicis Rivera.

Otrais spēks ir pret taupību noskaņotā partija "Podemos", ko var tulko kā “Mēs varam”. Šo politisko spēku bieži vien salīdzina ar pašreiz Grieķijā pie varas esošo partiju "Syriza". "Podemos" vadītājs Pablo Iglesiass sola kardināli mainīt līdzšinējo ekonomisko kursu, panākot taisnīgāku ienākumu pārdali sabiedrībā.

"Mēs vairs negribam, lai Spānija būtu otrās šķiras valsts ar zemām algām un korumpētiem politiķiem, kuri slēdz vienošanās ar uzņēmējiem sporta stadionos un saņem par to atlīdzību kurpju kastē," sacīja Iglesiass.

Tādēļ var droši teikt, ka cīņas šajās Spānijas parlamenta vēlēšanas ir ārkārtīgi sīvas. Jaunākie vēlētāju aptaujas dati liecina, ka neviena no partijām varētu neiegūt balsu vairākumu parlamentā.

Turklāt vairākām partijām tiek pareģots ļoti līdzīgs rezultāts. Tādēļ ir paredzams, ka nākamās valdības veidošana būs sarežģīts uzdevums.

Pašreizējais premjers Mariano Rahojs, kurš pārstāv Tautas partiju, pieļauj koalīcijas veidošanu. Tomēr teju visas partijas, kam ir izredzes iekļūt parlamentā, ir izteikušās pret sadarbību ar pašreiz pie varas esošajiem politiķiem.

Analītiķi norāda, ka tas var apdraudēt līdzšinējās reformas, kas ļāva izraut Spānijas ekonomiku no recesijas. Tomēr krīzes sekas šajā valstī joprojām ir jūtamas. Bezdarbs turpina saglabāties 21,6% līmenī. Augstāks bezdarbs Eiropā ir tikai Grieķijā. Tādēļ daudzu vēlētāju izvēli varētu izšķirt tieši partiju solījumi radīt jaunas darbavietas.

Rahojs norāda, ka pēdējos divos gados Spānijā ir radīts aptuveni viens miljons jaunu darbavietu. Tas esot augstākais rādītājs starp eirozonas valstīm. Tomēr ekonomikas atlabšana joprojām notiek diezgan trausli.

Kritiķi uzsver, ka vairums no jaunām darbavietām ir pagaidu, nevis pastāvīgas. Daudzi cilvēki ir spiesti parakstīt darba līgumu uz pāris mēnešiem vai pat pāris dienām. Bieži vien šādās darbavietās nav arī pienācīgu sociālās aizsardzības garantiju. Pagaidu darbos nodarbinātie Spānijā šobrīd veido ceturto daļu no visiem strādājošajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt