Laikā no 1988. līdz 1992. gadam viņš bija Komunistiskās partijas līderis Tibetā. Tolaik tur notika neatkarības atbalstītāju nemieri, kurus apspieda Ķīnas armija.
Spānijas tiesneši nolēmuši, ka viņi ir tiesīgi izskatīt genocīda lietu pret bijušo Ķīnas prezidentu Hu Dzjiņtao, jo viens no prasības iesniedzējiem, tibetiešu mūks, ir Spānijas pilsonis.
Ķīnas ārlietu ministrija asi reaģējusi, norādot, ka tā ir iejaukšanās Ķīnas iekšējās lietās, un Pekina tam „stingri iebilst." Savukārt organizācija, kas vērsusies tiesā, cenšas „sabotēt" Ķīnas un Spānijas draudzīgās attiecības. Tādēļ Pekina paziņoja, ka cer, ka Spānijas valdība nepieļaus „pret Ķīnu vērstas separātistu aktivitātes."
