Uzrunājot valsts parlamenta deputātus, Spānijas premjers Mariano Rahojs neskopojās ar asiem izteikumiem Katalonijas virzienā.
"Katalonijas valdība 1. oktobrī gribēja sarīkot nelikumīgu referendumu. Tas nebija nedz nevainīgs, nedz spontāns, vai demokrātisks lēmums. Tas bija pēdējais solis viņu politiskajā stratēģijā, kuras mērķis ir uzspiest Katalonijas sabiedrībai un visai Spānijai neatkarību, ko vēlas tikai daži un kas nenāks nevienam par labu," sacīja Rahojs.
Rahojs deva Katalonijas premjeram Karlesam Pudždemonam piecas dienas, lai skaidri pateiktu, vai viņa valdība ir pasludinājusi neatkarību no Spānijas.
Ja tā, tad Spānijas premjers ir gatavs pirmo reizi vēsturē izmantot 155. konstitūcijas pantu, kas būtībā ļauj uz laiku likvidēt reģiona pašpārvaldi.
Kā zināms, otrdien vakarā Pudždemons paziņoja, ka pēc 1. oktobra referenduma Katalonija ir pelnījusi neatkarību. Tādēļ reģionālās valdības ministri un parlamenta priekšsēdētāja parakstīja neatkarības deklarāciju. Tomēr tās darbība uzreiz tika apturēta, lai dotu laiku sarunām ar Madridi.
Tomēr Katalonijas parlamenta priekšsēdētāja Karme Forkadeja uzskata, ka pašpārvaldes darbības apturēšana nedos cerēto risinājumu.
"Manuprāt, 155. panta izmantošana radīs pretēju efektu tam, ko vēlas panākt Spānijas valdība. Represijas nekad nav palīdzējušas apturēt demokrātisku procesu. Es patiešām uzskatu, ka 155. panta izmantošana tikai padziļinās problēmu,'' sacīja Forkadeja.
Līdzīgi izteicās arī Barselonas pilsētas vadītāja Ada Kolau. Viņa mudināja Rahoju un Pudždemonu beidzot sēsties pie sarunu galda. Bet tas ir iespējams tikai, ja Katalonijas pašpārvaldes iestādes varēs turpināt pildīt savas ierastās funkcijas, nevis tiks likvidētas.
"Mēs dzīvojam ļoti īpašā un sarežģītā brīdī gan Katalonijai, gan Spānijai. Mēs esam liecinieki visnopietnākai institucionālai krīzei, ko šī valsts ir piedzīvojusi kopš demokrātijas atjaunošanas.
Pēdējās nedēļās mēs esam redzējuši, ka mūsu ielās, laukumos, mazās un lielās pilsētās notiek demonstrācijas, kurās cilvēki pauž ļoti atšķirīgus viedokļus. Tam nav precedenta jaunāko laiku vēsturē. Pirmā oktobra balsojums iezīmē beigas pašreizējam Katalonijas autonomijas modelim. Un mūsu pienākums visiem kopā ir atrast jaunu pašpārvaldes modeli," sacīja Kolau.
Savukārt Spānijas laikraksts "El Pais" atgādina, ka iepriekšējais Katalonijas valdības mēģinājums pasludināt neatkarību ne ar ko labu nav beidzies. Toreiz, 1934. gadā, visi Katalonijas valdības locekļi tika arestēti un pašpārvaldes darbība apturēta. Un jau divus gadus vēlāk Spānijā sākās pilsoņu karš. Jāpiebilst, ka Spānijā ceturtdien, 12. oktobrī, tiek arī atzīmēta Nacionālā diena.
