Kopš Spānijas diktatora Fransisko Franko nāves 1975.gadā, šī būs pirmā reize, kad Spānijā tiks rīkotas atkārtotas parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējās notika pagājušā gada decembrī un tajās uz politiskās skatuves nonāca vairāki jauni politiskie spēki. To panākumus eksperti skaidroja ar sabiedrības pieaugošo neapmierinātību ar bargajiem taupības pasākumiem, augsto bezdarba līmeni un plašajiem korupcijas skandāliem.
Tā kā līdz šim Spānijā nekad netika veidotas koalīcijas valdības, arī šajā reizē partijām neizdevās izveidot pietiekami spēcīgu koalīciju, lai nodrošinātu uzticības balsojumu parlamentā. Jauno valdību neizdevās izveidot ne premjerministra Mariano Rahoja Tautas partijai, kas uzvarēja vēlēšanās, ne otrās vietas ieguvējiem Sociālistiem ar tās līderi Pedro Sančesu priekšgalā. Sančesam pat ar karaļa atbalstu izdevās nodrošināt vien 131 deputāta atbalstu, kas 350 deputātu lielajā parlamentā ir nepietiekami vairākuma nodrošināšanai.
Pēdējais termiņš, līdz kuram tika dota iespēja vienoties par jaunās valdības sastāvu, beidzās pusnaktī. Otrdien, 3.maijā, klātesot parlamenta spīkeram Patksi Lopezam, karalis Felipe Sestais ir parakstījis rīkojumu par abu parlamenta palātu atlaišanu. Vienlaicīgi ir izsludinātas parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kuras notiks 26.jūnijā.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, visticamāk, politisko strupceļu valstī neizbeigs arī gaidāmās vēlēšanas un rezultāti varētu būt ļoti līdzīgi decembra vēlēšanu iznākumam.
Par galvenajiem spēlētājiem noteikti uzskatāmi jau minētā Tautas partija un sociālisti, kā arī galēji kreisā partija “Podemos” un centriskā “Ciudadanos” jeb Pilsoņu partija. No otras puses, politiskajām partijām var būt lielāka vēlme iziet uz kompromisiem, jo sabiedrībā pieaug nepacietība pēc jaunas valdības. Taču, ņemot vērā minimālo pieredzi koalīciju veidošanā, jau tagad tiek prognozēts, ka jebkuras nākamās koalīcijas valdības mūžs būs īss.
Paziņojums par vēlēšanu izsludināšanu sakrīt ar dienu, kad Eiropas Komisija ir publicējusi savu ziņojumu par Spānijas ekonomikas stāvokli. Lai arī ekonomiskās krīzes zemākais punkts ir pārvarēts un pēc gadiem ilgas recesijas ekonomika beidzot ir sākusi augt, Eiropas Komisija prognozē, ka Spānijai būs nepieciešami vismaz vēl divi gadi, lai budžeta deficītu samazinātu līdz eirozonas prasītajiem 3% no iekšzemes kopprodukta.
Pašreizējais premjerministrs Mariano Rahojs pagājušajā nedēļā pauda pārliecību, ka 3% robežu Spānijai izdosies sasniegt jau nākamgad. Pretējā gadījumā valstij draud Eiropas Savienības sankcijas par izvirzīto noteikumu neievērošanu. Intervijā laikrakstam „La Razon” Rahojs paziņojis, ka viņa partija Spānijai būtu pati noderīgākā, un jaunas vēlēšanas noteikti esot mazāks ļaunums, nekā valdība, kurā ir pret taupību noskaņotas partijas, kuras var mēģināt atcelt premjera ieviestās reformas.
Rietumu prese atgādina, ka vēlēšanas Spānijā notiks visai noslogotā nedēļā, kad Eiropas un pasaules uzmanība tiks pievērsta diviem citiem nozīmīgiem notikumiem: Lielbritānijas referendumam par turpmāku palikšanu Eiropas Savienībā 23.jūnijā un Eiropas Savienības līderu samitam, kas paredzēts divas dienas pēc Spānijas vēlēšanām 28.jūnijā.
