- Spānijā uzsākta izmeklēšana saistībā ar iespējamo Krievijas spiegu darbību Katalonijā, vēsta laikraksts "El Pais".
- Uzmanības centrā – vienība numur 28155, kuru atsevisķi mediji saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU.
- Izmeklēšana klasificēta kā slepena un iepriekš slepenībā turēta arī pirmstiesas izmeklēšana.
- "El Pais" kļuvis zināms, ka šajā lietā konkrēti tiek izmeklēts GRU ģenerālis Deniss Sergejevs.
- Sergejevs Barselonā viesojās vēl 2016. gadā, kā arī dažas dienas pirms Katalonijas neatkarības referenduma.
- Maskava šos paziņojumus kategoriski noliedz; Spānijas izmeklēšanu dēvē par nepamatotu histēriju.
- Katalonijas amatpersonas absolūti nenoliedz, ka no Krievijas bijuši mēģinājumi veidot kontaktus ar neatkarības atbalstītājiem.
- "Mēs negribam būt iesaistīti nevienā spiegu stāstā", intervijā LTV norāda Katalonijas ārlietu ministrs Alfreds Bosks.
Par izmeklēšanas uzsākšanu saistībā ar iespējamo Krievijas spiegu darbību Katalonijā, atsaucoties uz avotiem policijā un tieslietu struktūrās, ziņo Spānijas laikraksts "El Pais". Tā varētu būt daļa no plašākas izmeklēšanas, kas saistīta ar vardarbības uzliesmojumiem Katalonijas neatkarības referenduma gadadienas laikā, taču oficiāli tas netiek apstiprināts.
Uzmanības centrā nonākusi vienība numur 28155, kuru izmeklējošās žurnālistiskas nodaļas no "Bellingcat", "The Insider" un "Der Spiegel" saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU un vairākām tā operācijām. Piemēram, Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanā Solsberī Lielbritānijā, tādu pašu likteni piedzīvojušu Bulgārijas ieroču ražotāju lietā, bet plašākā kontekstā arī Krimas aneksijā un Moldovas politiskajā destabilizācijā 2014. gadā, kā arī neveiksmīgajā Melnkalnes apvērsumā.
Vai šim apsūdzību sarakstam pievienosies arī mēģinājumi uzkurināt vardarbību Katalonijā – par to oficiālais Spānijas izmeklētāju viedoklis tik ātri varētu arī nekļūt zināms. Pati izmeklēšana klasificēta kā slepena un iepriekš slepenībā turēta arī pirmstiesas izmeklēšana.
Tomēr laikrakstam "El Pais" kļuvis zināms, ka šajā lietā konkrēti tiek izmeklēts GRU ģenerālis Deniss Sergejevs, kurš Barselonā viesojās vēl 2016. gadā, kā arī tikai dažas dienas pirms Madrides neatzītā Katalonijas neatkarības referenduma, kas notika 2017. gada 1. oktobrī. Tieši viņš parādās vismaz arī "Bellingcat" veiktajā izmeklēšanā par notikumiem Bulgārijā un Lielbritānijā, bet kā aģents varētu būt strādājis Krievijas labā dažādās pasaules malās vairākus gadu desmitus.
Maskava visus šos paziņojumus kategoriski noliedz un Spānijas veikto izmeklēšanu nosaukusi par nepamatotu histēriju.
Tikmēr Katalonijas amatpersonas absolūti nenoliedz, ka no Krievijas bijuši vismaz mēģinājumi veidot kontaktus ar reģiona neatkarības atbalstītājiem. Taču viss ticis kategoriski noraidīts, lai šādas lietas nemestu ēnu uz neatkarības kustību. To intervijā uzsvēra arī Katalonijas ārlietu ministrs Alfreds Bosks.
Intervija ar Katalonijas ārlietu ministru Alfredu Bosku:
Alfreds Bosks: Mēs neesam iesaistīti šādas lietās. Kā Katalonijas valdības pārstāvis es to varu apgalvot ļoti skaidri. Mēs esam atvēruši pārstāvniecību Rīgā, mums ir delegācija šeit. Mēs neesam atvēruši pārstāvniecību Maskavā. Un līdz ar to mēs esam ļoti skaidri pateikuši, kas ir mūsu prioritātes.
Un, ja jūs paskatieties uz informāciju, kas vēsta par Krievijas sūtņiem, kas pirms diviem gadiem ir centušies kontaktēties ar Katalonijas valdību, tad redzat, ka Katalonijas prezidents, īpaši laikā, kad notika referendums, attiecās tikties ar šiem cilvēkiem.
Viņš atteicās celt telefonu. Viņš atteicās iet un satikt šos cilvēkus pie viņu rezidences. Mēs negribam būt iesaistīti nevienā spiegu stāstā, mēs gribam sarīkot atklātu, demokrātisku procesu, kurā cilvēki var izlemt savu nākotni. Mēs negribam, lai par mums lemtu kāda cita valsts.
LTV žurnāliste Ina Strazdiņa: Kādu jūs redzat risinājumu saspringtajām Katalonijas un Spānijas attiecībām?
Pēc Spānijas vēlēšanām, iespējams, pavērsies iespēja, un mēs to gribam izmantot. Mēs jau ilgu laiku, kopš pirms diviem gadiem notika Katalonijas referendums, esam Spāniju aicinājuši apsēsties un runāt, bet šis krēsls allaž ir palicis tukšs. Mums ir viens piedāvājums, kas ir vienīgais ceļš laukā no šīs situācijas – ļaut cilvēkiem pašiem izvēlēties.
Piedāvājums? Vai tas ir referendums?
Protams! Tāds pats, kāds savulaik notika Skotijā, vai divreiz Kvebekā un citās pasaules vietās, arī Latvijā. Tas ir veids. Kā pārbaudīt, ko cilvēki domā par svarīgu, kolektīvu problēmu, kas izšķir valsts nākotni.
Bet Spānija saka, ka šis referendums ir pret Konstitūciju un, ka tas nekad nenotiks.
Es nezinu, kurš un kā tieši to saka, bet referendums Spānijā ir absolūti konstitucionāls. Mums Katalonijā ir bijuši pāris referendumu, tiesa, ne par neatkarību, kā pirms diviem gadiem. Ja Spānija domā, ka tas ir pret likumu, kā var būt, ka tikai tie no iepriekšējās valdības, kuri rīkoja referendumu un palika Spānijā, ir notiesāti ar cietumsodu, bet tie, kuri ir Vācijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Šveicē ir brīvi pilsoņi brīvā Eiropā. Līdz ar to, manuprāt, kā noziegums tas tiek uzskatīts tikai Spānijā.
