“Likumprojekts tiek apstiprināts!” - ar šiem Spānijas parlamenta spīkeres vārdiem spēkā stājies daudz aprunātais eitanāzijas likums, par kuru parlaments uzskatos bija teju sašķēlies uz pusēm. Vairums deputātu, kas to atbalstīja, sēžu zālē piecēlās un aplaudēja, kamēr likuma pretinieki protestēja klusējot un rokās turot planšetes ar uzrakstu “Mēs to atcelsim”.
Līdz ar jauno likumu, cilvēki, kuri sirgst ar nopietnām un nedziedinām slimībām, varēs pieprasīt palīdzību medicīniskajam personālam nomirt, lai injicētu nāvējošus medikamentus un izbeigtu nepanesamas ciešanas, vai arī lūgs asistēt pašnāvībā, kad pacients procedūru veic pats.
Pacientam būs jābūt Spānijas pilsonim vai legālam iedzīvotājam, jābūt pie pilnas apziņas brīdī, kad tiek izteikts lūgums, un to būs jāiesniedz rakstiski un divas reizes. Tiesa,
ārsts lūgumu var noraidīt, ja viņam šķiet, ka atbilstošie kritēriji nav ievēroti. Lēmums jāapstiprina arī otram ārstam un izvērtējuma komisijai.
Ikvienam mediķim sirdsapziņas apsvērumu dēļ būs tiesības atteikties no piedalīšanās šajā procedūrā, kas tiks veikta Spānijas nacionālā veselības dienesta struktūrā.
Parlamenta lēmumu atzinīgi novērtējuši smagi sirgstošie pacienti un eitanāzijas tiesību aktīvisti, savukārt to nosodījusi katoļu baznīca, labējā un galēji labējā opozīcija, bet vairāki mediķi pauduši bažas, kā tas viss notiks dzīvē un kāda būs kārtība. No parlamenta 350 deputātiem 202 balsoja par, 141 pret, bet divi atturējās,
Arī balsojuma dienā pie parlamenta bija sapulcējušies eitanāzijas pretinieki un atbalstītāji. Vieni rokās turēja plakātus ar uzrakstu “Mēs to panācām! Likums ir apstiprināts!”. Citi bija ietērpušies sēru drēbēs ar izkaptīm rokā.
“Mans vīrs bija tik slims, viņam bija tik lielas sāpes, ka paliatīvā aprūpe viņam nepalīdzēja," teica Asuna Gomeza Bueno. "Un vienīgais, kas viņu varēja glābt, bija iespēja nomirt."
Ārsts un eitanāzijas atbalstītājs Markos Hurmans uzskata, ka tiesības nomirt, lai izbeigtu ciešanas, ir cilvēka pamattiesības.
"Tās ir vēl vienas cilvēktiesības, kas būs sasniegtas šajā valstī, un tās noteikti padarīs pasauli labāku," viņš teica.
Savukārt galēji labējo apvienības pārstāve Polonija Kastellanosa uzsvēra, ka pieprasa pamattiesības uz dzīvību un brīvību. "Ar šo likumu netiek atstāta nekāda brīvība tiem, kuri cieš, un viņi ir spiesti pieņemt ātrāko risinājumu – nāvi," uzsvēra Kastellanosa.
Spānija ir kļuvusi par ceturto valsti Eiropas Savienībā, kas pieļauj eitanāziju. Tā ir legāla arī Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā. Portugāles parlaments līdzīgu likumu pieņēma janvārī, tomēr šonedēļ to bloķēja Konstitucionālā tiesa.
Pasaulē tā ir atļauta arī Kolumbijā. Kanādā un daļā Austrālijas, bet vēl virknē valstu, ieskaitot vairākus ASV štatus, ir pieļauta tā sauktā asistētā eitanāzija, kad cilvēkam izraksta nāvējošus medikamentus, bet viņš tos lieto pats.
Likums Spānijā ļauj veikt eitanāziju, kad medicīniskais personāls tīši beidz dzīvību, lai apturētu ciešanas, un asistēto pašnāvību, kad pacients procedūru veic pats.
