Spānijas premjers Sančess pirmdien ieradās Katalonijas reģiona galvaspilsētā Barselonā, lai paziņotu, ka otrdien viņa valdība apžēlos deviņus katalāņu separātistu līderus, kuriem piespriesti cietumsodi par neatkarības referenduma organizēšanu 2017. gadā.
Barselonas operas namā runas laikā par reģiona nākotni Spānijas premjers teica, ka viņa valdība ir “izšķīrusies par izlīgumu”, un pauda pārliecību, ka pretrunīgi vērtētais lēmums par apžēlošanu “pavērs ceļu šajā virzienā”.
“Mēs neesam naivi. Mēs zinām, ka vienprātība nav iespējama. Taču šķelšanās un konfrontācija nedos neko citu, kā tikai pazudinās mūs visus un sabojās mūsu bērnu nākotni. Tāpēc, ja mēs nevaram panākt vienprātību, mums jācenšas panākt Katalonijas un pārējās Spānijas vairākuma vienotību,” teica Sančess.
Premjera runu Barselonas operas namā neapmeklēja neviens prominents Katalonijas neatkarības kustības aktīvists, bet ārpusē pie ēkas bija sapulcējušies desmitiem neatkarības atbalstītāju.
Vieni pieprasīja ieslodzījumā esošo katalāņu separātistu līderu amnestēšanu, paužot uzskatu, ka viņus nav par ko apžēlot, bet citi Spānijas premjera paziņojumu par apžēlošanu uzskata par politisko triku, kas neko neatrisinās.
"Esam miermīlīga tauta un cīnāmies par savu brīvību. Tā vietā, lai nomierinātu situāciju, cilvēki vairāk apzināsies, ka vienīgais iespējamais risinājums ir Katalonijas neatkarība.
Tagad mūs atbalsta 52 procenti, un šis skaits augs. Šī apžēlošana neko neatrisinās, par to esmu pārliecināts,” spriež Katalonijas neatkarības aktīvists Žordi Pesarodona.
Spānijas galvaspilsētas Madrides ielās nesen izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret Sančesa sociālistu valdības plāniem apžēlot katalāņu separātistu līderus. Pret to ir arī Spānijas opozīcijā esošās labējās partijas.
Lēmuma kritiķi pauž, ka Sančesa patiesais mērķis ir noturēties pie varas, jo viņa mazākuma valdība lielā mērā atkarīga no katalāņu partiju atbalsta parlamentā. Aptaujas liecina, ka lielākā daļa spāņu iebilst pret separātistu apžēlošanu, kamēr lielākā daļa katalāņu to atbalsta.
KONTEKSTS:
Katalonijas valdība 2017. gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību.
