Somu režisore: Somijā gadu desmitiem strādāts pie sistēmas, kas ļauj cilvēkiem piepildīt radošos sapņus

Novembra sākumā Helsinkos tika pasniegtas Ziemeļvalstu padomes ikgadējās balvas. Ceremonija notika “Finlandia” koncertzālē Somijas simtgades gaisotnē, un pasākumu apmeklēja vairāki simti Ziemeļvalstu politiķu. Viņi Helsinkos bija pulcējušies uz šī gada Ziemeļvalstu padomes sesiju. Sesija un balvu pasniegšanas ceremonija noslēdza Somijas prezidējošo posmu Ziemeļvalstu padomē.

Vairākas prestižās balvas nonāca somu rokās. 47 000 eiro vērtā balva filmu mākslā tika piešķirta filmas "Meitene vārdā Varpu" režisorei un scenārija autorei Selmai Vilhunenai (Selma Vilhunen), kā arī filmas producentiem Kārlem Aho (Kaarle Aho) un Kajam Nordbergam (Kai Nordberg).

Ziemeļvalstu padomes balvu filmu mākslā Somija ieguvusi otro reizi. Aki Kaurismeki (Aki Kaurismäki) darbam "Vīrs bez pagātnes" balvu piešķīra 2002.gadā – toreiz padomes balva filmu mākslā tika piešķirta pirmo reizi.

Šogad visi balvai nominētie režisori bija debitanti – tās bija viņu pirmās pilnmetrāžas mākslas filmas.

Selma Vilhunena ir tikai otrā sieviete, kas ieguvusi šo Ziemeļvalstu kino balvu. Viņas vārdu starptautiskā kinovide iepazina 2014.gadā, kad režisores īsfilma "Vai man viss jādara?" nonāca līdz "Oskara" balvu īsfilmu nominācijai. Tā bija pirmā reize, kad somu īsfilma nominēta augstākajam apbalvojumam pasaules kinoindustrijā.

Šī gada balvas ieguvēja uz ceremoniju bija ieradusies no sava jaunā darba filmēšanas laukuma: “Uz ceremoniju atbraucu pa taisno no filmēšanas laukuma, šobrīd es veidoju jaunu filmu. Filma veidota pēc Kirsikas Sāri (Kirsikka Saari) scenārija "Jaunā muļķa sirds", un tā stāsta par pusaudzi Lenni, kas kļūst par tēti piecpadsmit gadu vecumā. Tāpat kā filmā "Meitene vārdā Varpu", "Jaunā muļķa sirds" notiek Austrumhelsinkos, kur sanāk cīnīties ar dažādiem izaicinājumiem.”

Selma Vilhunena uzsvēra, ka pašmāju un kaimiņvalstu atzinība viņai nozīmē daudz vairāk nekā "Oskara" nominācija.

Vilhunenas pašas favorīts bijusi Amandas Kernelas (Amanda Kernell) filma "Sāmu asinis": “Iespēja saņemt šo balvu bija viens pret pieci, mēs bijām vieni no pieciem nominētajiem. Es prognozēju uzvaru “Sāmu asinīm”, biju pārliecināta, ka viņi uzvarēs.”

Režisore arī dalījās ar atziņām par Somijas sniegtajām iespējām cilvēkiem: “Lai arī te, simtgadīgajā Somijā, joprojām bieži sastopama nevienlīdzība, es šodien pēc ceļojumiem pa pasauli redzu, ka te tomēr gadu desmitiem ir strādāts pie tā, lai dažādas izcelsmes cilvēki varētu sasniegt savus sapņus un izmantot talantus.

Somu izglītības, veselības aprūpes un sociālās drošības sistēmas ir ļāvušas cilvēkiem rast savu sapņu piepildījumu - vienalga, kādā ģimenē tu esi dzimis un kāds ir bijis tavs sākums.

Tā ir tāda lieta, kas simbolizē Somiju un somus. Par piemēru varam ņemt manu profesiju: ar sabiedrības naudu Somijā tiek atbalstīta daudzpusīgas mākslas, arī filmu, radīšana. Bez valstiskās gribas un lēmuma to darīt es šo filmu nebūtu uztaisījusi.”

Balva mūzikā – diriģentei

Arī Ziemeļvalstu padomes balvu mūzikā šogad saņēma Somijas pārstāve. Mūzikas sadaļas uzvarētāju tāpat kā iepriekšējo gadu balvas pasniegšanas reizēs ir visgrūtāk prognozēt, jo nominētā grupa ir raiba un pārstāv plašu mūzikas žanru spektru.

Balvu saņēma somu diriģente Susanna Melki (Susanna Mälkki), kurai ir daudzpusīgs klasiskās un mūsdienu mūzikas repertuārs. Viņa pati izkalusi savu ceļu klasiskās mūzikas pasaulē. Melki ir iekļaujama pasaules labāko diriģentu elitē – norādīts mūzikas balvas ekspertu lēmumā.

Šobrīd Melki ir Helsinku Filharmonijas orķestra galvenā diriģente un Losandželosas Filharmonijas orķestra viesdiriģente. Par gada diriģenti Melki atzinis izdevums "Musical America", un tūliņ decembrī Melki debitēs “Metropolitan” operā, diriģējot somu komponistes Kaijas Sāriaho (Kaija Saariaho) operu.

Vides balva iepakojumiem

Somi tika arī pie vides balvas, to saņēma uzņēmums, kas sadarbojas ar interneta veikaliem. Tas ir uzņēmums, kas attīstījis “RePack” sistēmu un pievērš uzmanību pasta sūtījumu iepakojuma otrreizējās lietošanas iespējām un nepieciešamībai.

“RePack” tirgo daudzkārt lietojamus pasta sūtījumu – bandroļu un paku iepakojumus.

Viens “RePack” iepakojums tiek lietots vismaz 20 reizes, jo ražots, izmantojot lietotus plastmasas maisiņus un kartonu.

“RePack” Somijā un citur lieto daudzi interneta veikali, kas tirgo, piemēram, apģērbu. Pēc pasūtījuma saņemšanas pa pastu, pircējs iepakojumu bez maksas var iemest tuvākajā pastkastītē, un tas atgriežas interneta veikalā. 75% “RePack” iepakojumu atgriežoties pie tirgotāja.