Jaunā Somijas valdība sociāldemokrāta Anti Rinnes vadībā ir knapi paspējusi uzsākt darbu un jau tagad tai ir jāuzņemas arī prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē. Valdošajā koalīcijā ir piecas partijas, tostarp zaļie. Tādēļ nav pārsteigums, ka Somija ļoti nopietni izturas pret cīņu ar klimata pārmaiņām.
Premjerministrs Rinne cer, ka tuvākā pusgada laikā viņam izdosies pārliecināt arī Poliju, Ungāriju un Čehiju piekrist tam, ka 2050. gadā Eiropas Savienībai jākļūst klimata neitrālai.
“Ilgtspējība man nozīmē arī to, ka Eiropas Savienībai ir jākļūst par līderi globālajā cīņā ar klimata pārmaiņām. Tas ir izšķiroši gan Eiropas Savienībai, gan visai pasaulei. Mūsu mērķis ir panākt vienošanos par 2050. gada stratēģiju līdz šī gada beigām.
“Jā, bet...” politikas laiks ir beidzies,” uzsvēra Rinne.
Četras minētās valstis pagaidām nevēlās parakstīties zem 2050. gada mērķa, jo cīņa ar klimata pārmaiņām var ietekmēt viņu ekonomiku. Tādēļ tās vēlas, lai Eiropas Savienības budžetā būtu paredzēta nauda, lai kompensētu zaudējumus.
Lai parādītu savu attieksmi, Somijas prezidentūra nolēma atteikties no tradicionāliem suvenīriem un dāvanām sanāksmju dalībniekiem. Tā vietā šie līdzekļi tiks ieguldīti, lai kompensētu izmešus, kas radīsies no lidojumiem, ko izmantos prezidentūras pasākumu dalībnieki.
Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto uzstāj, ka Eiropa nevar ignorēt klimata pārmaiņas. To apliecina arī augošais iedzīvotāju satraukums par šīm problēmām.
“Manuprāt ir ļoti svarīgi, lai Eiropa paliktu līdere klimata jomā. Tādēļ mums ir jāpilda savi mājas darbi. Jo tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai pārējās pasaules valstis arī darītu savu daļu,” norādīja Hāvisto.
Ne mazāk sarežģītas diskusijas būs arī par noteikumu ievērošanu un likuma varu.
Atšķirībā no Rumānijas, kas līdz šim ir vadījusi Eiropas Savienības Padomes darbu, Somija vēlas jau tuvākajā laikā iekļaut darba kārtībā jautājumu par situāciju ar demokrātisko vērtību ievērošanu Ungārijā. Tāpat premjers Rinne atbalsta arī ideju par to, ka valstīm, kurām ir problēmas ar likuma varu, tiktu liegta pieeja kohēzijas fondiem.
“Manā izpratnē likuma vara nozīmē cieņu pret demokrātiju, cieņu pret tiesu neatkarību un vārda brīvību. Tās ir ļoti nozīmīgas vērtības Eiropas Savienībā. Turklāt šeit, Somijā, es nevaru pateikt cilvēkiem, kuri iemaksā Eiropas Savienības budžetā vairāk, nekā no tā saņem, ka mēs dosim naudu valstīm, kas neievēro likuma varas principus,” sacīja Rinne.
Somi ir pārliecināti, ka noteikumu ievērošana ir būtiska arī finanšu jomā. Un tas attiecas arī uz Itāliju, kuras budžeta deficīts pārsniedz eirozonas pieļaujamo robežu.
Šis ir viens no jūtīgākajiem šā brīža jautājumiem Briselē. Lai gan Somijas valdības vadītājs savos izteikumos ir piesardzīgs, ir noprotams, ka viņi vēlētos rast visām pusēm pieņemamu risinājumu. Kaut gan pašlaik ir grūti iedomāties, kāds tas varētu būt.
