Eksperimentā tika pētīts, vai un kā pabalsts ietekmēs cilvēku dzīves darba meklējumos. Pamata ienākuma naudas summa nemainījās arī tad, kad bezdarbnieks atrada darbu: nauda bija papildu ienākumi darba algai.
Par universālā pamata ienākuma ieviešanu labklājīgajā Somijā runāts ilgi vēl pirms šī izmēģinājuma.
Somijas “zaļo” partijas vadītāja vietniece, politiķe Maria Ohisalo Latvijas Radio pastāstīja, ka “Somijai pēc kara ekonomiku un sociālās drošības sistēmu ir nācies būvēt no maziem gabaliņiem. Lipinot sistēmas gabaliņus kopā, politiķiem joprojām nav izdevies paskatīties uz sistēmu no malas, paskatīties uz tās kopainu kā vienu veselumu. Tas liecinot vien par to, ka Somija nav gatava nākotnei un jaunajām vēsmām darba tirgū.”
Garantētā ienākuma ieviešanas pretinieki min arī nabadzīgo un apdraudēto cilvēku grupu iespējamo atstumšanu, izolēšanos un atstāšanu darba tirgus procesu ārpusē.
Politiķe Maria Ohisalo tam nepiekrīt un ir plaši komentējusi eksperimenta pirmos rezultātus.
“Vēsturiski, protams, ir ļoti labi, ka beidzot universālā pamata ienākums tika izmēģināts un tiek pētīts. Mēs, kā arī pētnieki, vēlējāmies, lai šis izmēģinājuma periods būtu daudz garāks un iesaistīto skaits un kontingents – plašāks. Pat Somijas sociālās apdrošināšanas institūcijas ''KELA'' vadība uzskata, ka pētījumā būtu bijis jāietver plašāks cilvēku loks. Šoreiz iesaistīja tikai divus tūkstošus cilvēku, un viņi visi bija ilglaicīgie bezdarbnieki,” stāstīja Ohisalo.
“Mūsuprāt, izmēģinājums būtu pelnījis lielākus resursus, kā arī ilgāku laika periodu. Es būtu vairāk ieklausījusies pētnieku viedokļos, devusi viņiem brīvākas rokas. Tagad mēs saņēmām pētījuma rezultātus tikai par eksperimenta pirmo gadu. Tas ir problemātiski un nav objektīvi. Būtu vajadzējis pagaidīt ar rezultātiem,” norādīja politiķa.
“''KELA'' pētnieku rīcībā šobrīd ir labs materiāls, ar ko vēl būtu jāstrādā. Viņiem ir savi ilgstoša pētniecības darba rīki un metodes. Šie paši pētnieki ir analizējuši arī citu valstu – starptautisko pieredzi, un tur uzrādās līdzīgi rezultāti: sākumā parādās labklājības un brīvības ietekmes, un tikai vēlāk pamata vai garantētais ienākums sāk ietekmēt nodarbinātību,” norādīja Ohisalo.
“Šobrīd tie, kas ir pret šo izmēģinājumu, var komentēt: nu re, nodarbinātību eksperiments neietekmēja. Aizstāvji savukārt uzsver labklājības rādītājus, drošības sajūtu iztikšanas līmenī un ticību nākotnei, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai cilvēks vispār spētu darbu meklēt un atrast,” sacīja Ohisalo.
Somijas Zaļo apvienība ir viena no retajām partijām, kas nav baidījusies izstrādāt detalizētus un konkrētus priekšlikumus, kā valstī varētu ieviest universālo pamata ienākumu.
Somijas parlamenta vēlēšanu diskusijās par šo tēmu paredzami intensīvi strīdi. ''Zaļie'' savā programmā uzsver cilvēka izvēles brīvību un to, ka par šāda veida nelieliem ienākumiem nevienu nevajadzētu spiest atskaitīties.
''Zaļo'' ieskicētais pamata ienākuma veids balstītu tieši studentus, pašnodarbinātos, mazos uzņēmējus un tos, kam nav regulāra darba.
“Mēs, Somijas Zaļo partija, jau vairākus gadu desmitus esam runājuši par to, ka visa sociālās drošības sistēma ir jāatjauno atbalstošā, nevis nomācošā un nospiedošā virzienā. Šobrīd ir tā, ka daudzi cilvēki, kas dzīvo no maziem līdzekļiem un saņem niecīgos pabalstus, gribētu strādāt, bet – ja viņi piekrīt, piemēram, strādāt gabaldarbus, tad uzreiz zaudē pabalstus. Šie cilvēki ir nepārtrauktā ieņēmumu un stimulu slazdā,” skaidroja Ohisalo.
“Pasaule mainās, mainās darbu raksturs, daudzas darbavietas tiek automatizētas. Nākotnē darbavietu skaits samazināsies, un tādai situācijai ir jāgatavojas. Jādara viss, lai atvieglotu cilvēka situāciju iespējamā darba un lēmuma priekšā,” uzsvēra politiķe.
Maria Ohisalo atgādināja, ka Somijā joprojām ir vairākas cilvēku grupas, kas dzīvo ļoti nabadzīgi.
“Vismazākie ieņēmumi Somijā bieži ir studentiem, taču viņiem ir labas nākotnes izredzes. Iegūtā izglītība viņiem sniedz iespējas palielināt ieņēmumus. Kā īpaši nabadzīga grupa jāmin vientuļie vecāki. Tā ir grupa, kas ieņēmumu, labklājības un citās jomās dažādos mērījumos atpaliek no citiem, nokļūstot neaizsargātāko pozīcijās.
Jāmin arī tie, kas dzīvo vieni paši un ir vienīgie rēķinu maksātāji saimniecībā – arī viņu labklājība un bieži vien ekonomiskā situācija ir vājāka,” norādīja Ohisalo.
“Šobrīd Somijā apmēram miljons cilvēku dzīvo vieni paši un 30% vientuļnieku dzīvo zem nabadzības robežas,” viņa piebilda.
