Somijas vēstniece: Mūsu ES prezidentūras laikā vienīgo dāvanu saņems klimats

Nākamnedēļ Somija kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, un īpaša uzmanība prezidentūras laikā būs pievērsta klimata pārmaiņu problēmām. Somija, piemēram, izvēlējusies nepasniegt dāvanas dažādu prezidentūras pasākumu dalībniekiem un ietaupīto pusmiljonu eiro novirzīt lidojumu radīto oglekļa emisiju segšanai, “vienīgo dāvanu saņems klimats”, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāri.

1.jūlijs ir diena, kad Somija kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti. Kā Somija pieiet šim diezgan sarežģītajam uzdevumam, un kā jūs īsos vārdos aprakstītu savas galvenās prioritātes?

Intervija ar Somijas vēstnieci Latvijā Rītu KorpivāriUģis Lībietis

    Šī ir mūsu trešā prezidentūra – pirmā bija 1999. un otrā 2006. gadā. Tā kā šī ir jau trešā reize, cilvēki to uztver kā kaut ko ikdienišķu. Tā kā somi ir ļoti praktiski un pragmatiski cilvēki, mēs jau ļoti agri sākām plānot, kas mums darāms un ko mēs esam mantojuši no Rumānijas prezidentūras.

    Mēs esam līdzīgā situācijā kā Latvija 2015. gadā, kad vēl nav jaunās Eiropas Komisijas un kandidātu augstajiem amatiem. Taču jums veicās ļoti labi un mēs arī plānojam tikt galā ļoti veiksmīgi.

    Mūsu galvenās prioritātes ir kopīgo vērtību un likuma varas stiprināšana.

    Dažreiz cilvēki īsti nezina, kas ir Eiropas Savienības kopējās vērtības, tāpēc mēs vēlamies tās veicināt un stiprināt.

    Mēs arī vēlamies padarīt Eiropu konkurētspējīgāku un sociāli iekļaujošāku, kā arī stiprināt Eiropas līderpozīcijas cīņā ar klimata pārmaiņām.

    Jūs jau minējāt visai izaicinošos laikus – notiek cīņa par vadošajiem amatiem Eiropas institūcijās, savu darbu sāk jaunais Eiropas Parlaments, notiek diskusijas par daudzgadu budžetu. Un, protams, nedrīkst nepieminēt arī “Brexit”. Kurus no šiem uzdevumiem jūs uzskatītu par visizaicinošākajiem?

    Es domāju, ka mēs nekoncentrēsimies uz “Brexit”. Tas notiks oktobra beigās, un šim jautājumam nevajadzētu aizņemt Eiropas Savienības dienaskārtību, jo tas jau tā ir paņēmis daudz Eiropas resursu.

    Tāpēc mums būtu īpaši jākoncentrējas uz daudzgadu budžetu un mērķis ir vienoties par to līdz gada beigām, tātad Somijas prezidentūras laikā. Tieši tāpēc ir nepieciešams popularizēt vienoto tirgu, jo mūsu prezidentūras vīzija ir balstīta uz ilgtspējīgu Eiropu un ilgtspējīgu nākotni. Tāpēc viena no mūsu prioritātēm ir oglekļa neitrālā Eiropa 2050. gadā. Somijas valdība ir izvirzījusi šo mērķi sasniegt jau 2035. gadā, tāpēc mums ir jābūt ambicioziem.

    Tieši vienotā tirgus ietvaros mēs varam koncentrēties uz ilgtspējīgu attīstību, inovācijām, pētniecību, apmācību un izglītību.

    Mums ir jāmeklē ceļi, kā attīstīt savas ekonomikas ilgtspējīgā veidā.

    Jūs minējāt nepieciešamību aizsargāt Eiropas vienotās vērtības un likuma varu. Taču pēdējos gados vairākas valstis ir asi kritizētas par atkāpšanos no šīm normām. Un viena no šīm valstīm ir jūsu prezidentūras priekšgājēja Rumānija. Varbūt, arī gatavojoties šai prezidentūrai, jums ar Rumāniju bija kādas grūtības vai nesaskaņas?

    Es par to neesmu dzirdējusi un, manuprāt, Rumānijas prezidentūra noritēja visai labi. Un man arī ir prieks, ka nesenie notikumi Rumānijā tomēr liecina par atgriešanos pie likuma varas ievērošanas. Runājot par tādām vērtībām kā cieņpilna attieksme, brīvība, demokrātija un vienlīdzība, likuma vara un cilvēktiesības – visām Eiropas Savienības valstīm būtu jābūt tām uzticīgām. Šīs vērtības ir jāievēro un jāciena, un mums vienam otram ir par tām jāatgādina.

    Es nedomāju, ka pareizais risinājums ir sodīt valstis par šo vērtību pārkāpšanu. Mums ir nepieciešams dialogs un nepieciešams noskaidrot, kas stāv aiz dažu cilvēku ideoloģijas.

    Pēc tam jau mēs varam atgriezties pie šīm vērtībām. Taču mums reizi pa reizei tas sev ir jāatgādina.

    Ja mēs runājam par ilgtspējas jautājumu, tostarp klimata jomā, - pēdējā laikā mēs redzam, ka ne visas valstis ir gatavas sekot šim ceļam. Kāds būtu Somijas vēstījums tiem, kuri pašlaik nepiekrīt šādai virzībai vai arī vēl nespēj izlemt?

    Es ļoti labi saprotu, piemēram, nabadzīgāko valstu nostāju, kas saka, ka klimata jautājums nebūt nav tā visvairāk sasāpējusī problēma – ir sociālā nevienlīdzība, daudz nabadzīgu cilvēku un citas problēmas, kuras jārisina ātrāk.

    Es saprotu tos, kuri uzskata, ka klimata pārmaiņas pieder bagātajiem, kuri var atļauties par to runāt. Taču es nedomāju, ka tas ir pareizais ceļš.

    Galu galā mums nav citas planētas un mums nav arī plāna B.

    Ja mēs nerisinām klimata jautājumus, tad nav jēgas risināt neko citu, jo zeme tiks iznīcināta.

    Valstis var ļoti daudz ko darīt, lai attīstītu savas ekonomikas, kaut vai aktīvāk pievēršoties produktu pārstrādei un veidojot aprites ekonomiku.

    Taču tas tomēr ir izaicinājums skaidrot jūsu pozīciju, kā jūs sakāt, nabadzīgākajām valstīm?

    Jā, pilnīgi noteikti. Taču arī to ir iespējams izdarīt ar dialoga palīdzību – skaidrojot un sniedzot faktus. Īpaši laikā, kad ir tik daudz viltus ziņu. Mums ir nepieciešami cilvēki, kuriem ir fakti un kuri spēj skaidrot, kā šie procesi ietekmē ikdienas dzīvi.

    Vēl viena no prioritātēm saucas labklājība caur prasmēm. Somija vienmēr tiek minēta kā piemērs izglītības jomā. Kāds būtu jūsu vēstījums šajā jomā, paturot prātā to, ka nākamajā daudzgadu budžetā Eiropas Savienība daudz lielākus līdzekļus plāno atvēlēt tieši izpētei, attīstībai un zinātnei?

    Manuprāt, vispār naudu vajadzētu ieguldīt tikai cilvēku prasmju pilnveidošanā. Ja cilvēkiem ir zināšanas par jaunajām tehnoloģijām, viņiem ir vieglāk atrast darbu.

    Attīstās gan pasaule, gan dažādas digitālās industrijas, tāpēc cilvēkiem ir nepieciešamas jaunas prasmes. Mums Somijā jau 60 gadus ir vienprātība par to, ka, tā kā mums nav lielu dabas resursu, mums ir vienmēr jāatrod nauda investīcijām izglītībā.

    Mūsu labākie resursi ir cilvēkresursi, un tajos ir jāiegulda. Starp citu, tas būtu jādara arī Latvijai.

    Jūs uzsvērāt digitālo prasmju nozīmīgumu īpaši laikā, kad apkārt ir tik daudz viltus ziņu un ir arī dažādi hibrīdkara draudi. Viena no jūsu prezidentūras prioritātēm paredz stiprināt Eiropas Savienības noturību pret šādiem draudiem. Kāda ir Somijas pieredze, kur uzskatāt sevi par līderiem, un kā aicināt citas valstis sekot jūsu piemēram?

    Mēs šim jautājumam esam pievērsušies ļoti aktīvi, un Helsinkos darbojas hibrīddraudu pretošanās ekselences centrs. Līdzīgi kā NATO stratēģiskās komunikācijas centrs Rīgā mēs ļoti lielu uzmanību pievēršam hibrīddraudu, dezinformācijas un viltus ziņu izpētei.

    Runājot par nepieciešamību stiprināt Eiropas Savienības drošību, mēs tiešām redzam iespējas sadarboties tieši kiberdrošības jomā. Šo problēmu nevajadzētu par zemu novērtēt.

    Mēs visi Baltijas jūras reģionā esam diezgan noturīgi pret šiem draudiem, jo esam piedzīvojuši ļoti lielus propagandas apmērus. Taču tas tā nav visur.

    Man, piemēram, ir ļoti žēl Lielbritānijas iedzīvotāju, jo “Brexit” sākās tieši ar viltus ziņām. Tāpēc mums ir jāsadarbojas Eiropas Savienības iekšienē, lai cīnītos gan ar hibrīdkara draudiem, gan dezinformāciju. 

    Viens no prezidentūras galvenajiem uzdevumiem ir darboties kā sarunvedējam starp dažādām valstīm. Ja mēs runājam par valstu dažādu attieksmi vairākās jomās, piemēram, jautājumā par sankcijām pret Krieviju, mēs redzam diezgan daudz domstarpību. Vai Somijai kā pragmatiski domājošam sarunvedējam izdosies pārvarēt šīs domstarpības un dažādos noskaņojumus?

    Kā jau es teicu, dialogam ir ļoti liela nozīme. Tāpat arī divpusējām sarunām ar citādi domājošām valstīm. Visas prezidējošās valstis ir pieredzējušas un dara to labāko, lai pārvarētu domstarpības un atrastu labāko kopsaucēju. Mēs ļoti labi saprotam, ka nespējam vienoties par visu. Taču dažreiz mums ir jāpiekrīt nepiekrist, neaizmirstot par kopējo politiku un kopējām vērtībām. Mums ir jāpaliek vienotiem, jo tas ir svarīgi ne tikai Somijai, bet arī visām Eiropas valstīm. Jo tad mēs esam stiprāki.

    Varbūt jūs varat mums pastāstīt, vai prezidentūras laikā ir plānoti arī kādi pasākumi Latvijā?

    Mēs šeit organizējam misiju vadītāju pusdienas, un pirmais šādas tikšanās viesis būs jūsu jaunais prezidents. Šādas tikšanās turpināsies līdz gada beigām. Mums būs arī prezidentūras atklāšanas koncerts nākamajā pirmdienā. Taču, tā kā mēs vēlamies visu darīt ilgtspējīgi, visas Eiropas līmeņa tikšanās notiks Somijā. Turklāt tikai Helsinkos.

    Un iemesls tam ir – mēs vēlamies glābt klimatu. Bet lidošana šurpu turpu ir ļoti dārga. Piemēram, mēs esam izlēmuši nedāvināt nekādas dāvanas sanāksmju dalībniekiem, jo ietaupīto pusmiljonu eiro mēs novirzīsim lidojumu radīto oglekļa emisiju segšanai. Tā kā vienīgo dāvanu saņems klimats. Un tā būs dāvana visai planētai.

    1 komentārs
    Anonīms lietotājs 22483
    Latvijai nevajag cilvēkus. Latvijai iegulda asfaltā un betonā, jo tad saujiņa varai pietuvināto var sev uzcelt lepnas villas un nopirkt dārgas mašīnas. Pārējie turpina grimt nabadzība (ai, nu, ko nu tur tā Eiropa čīkst, ka vajagot mazināt nevienlīdzību un nabadzību). Latvija uzskata, ka 40 eiro uz papīra pie algas skolotājam (reāli makā tas nenozīmē pat 20 eiro vairāk, jo no tiem 40 puse aizies nodokļos) ir kaut kas nepaceļams, bet nākamais simtmiljonu monstrs blakus vienam tādam pašam ir pilnīgi ok, vajagot investēt kultūrā. Latvija neaizdomājas, ka pēc 10 gadiem varbūt nebūs, kam tos koncertus klausīties, ka nebūs kam tai jaunajā Mežaparka estrādē dziedāt, ja nākamās krīzes laikā mēs nevis paliksim cilvēkiem apakšā sociālās drošības spilvenu, bet gāzīsim betonā, lai tie nabagi lasās, ja viņiem te kaut kas nav labi. Un ka klimata pārmaiņu dēļ tas vispār vairs jūlija pirmajā pusē nemaz nebūs fizioloģiski iespējams. Latvija savā domāšanā ir tikpat tālu no Somijas kā Āfrika.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti