Somijas prezidents un premjere pauž atbalstu dalībai NATO

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina ceturtdien izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā pauduši atbalstu par Somijas pievienošanos NATO. Somijas lēmumu apsveikušas vairākas Rietumu amatpersonas, tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicies, ka potenciālais iestāšanās process noritēs “gludi un ātri”. Priecīga par šādu notikumu pavērsienu gan nav Krieviju, kas vairākkārt draudējusi ar dažādām sekām, ja Somija un Zviedrija izlems pievienoties aliansei. 

Somijas prezidents un premjere pauž atbalstu dalībai NATO
00:00 / 04:04
Lejuplādēt

Šis paziņojums nozīmē, ka Somija gandrīz droši vērsīsies pie NATO ar lūgumu uzņemt valsti aliansē, lai gan līdz oficiālam lēmumam vēl atlikuši daži soļi.

"Tagad, kad lēmuma pieņemšanas brīdis ir pietuvojies, mēs paziņojam savu kopīgo viedokli, tostarp, lai informētu parlamenta frakcijas un partijas," teikts Nīnistes un Marinas kopīgajā paziņojumā. "Dalība NATO stiprinās Somijas drošību."

"Kā NATO dalībvalsts Somija stiprinās visu aliansi," piebilduši abi valsts līderi.

"Somijai uzņemšana NATO jālūdz nekavējoši.

Ceram, ka nacionālā līmenī speramie soļi, lai pieņemtu šo lēmumu, tiks sperti ātri tuvāko dienu laikā."

Paziņojumā norādīts, ka speciāla komiteja oficiālo lēmumu par valsts pievienošanos NATO paziņos svētdien.

Tikmēr Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto uzskata, ka valsts pievienošanās aliansei stiprinātu drošību Baltijas jūras reģionā: “Somijas iestāšanās stiprinātu drošību un stabilitāti Baltijas jūras reģionā un Eiropas ziemeļos. Somija nodrošina reģionālo drošību, un kā nākotnes sabiedrotais tādējādi vēl vairāk stiprinātu NATO. No NATO viedokļa Somijai ir stabila demokrātija, kas atbilst NATO dalības kritērijiem, un tai ir spēcīga un uzticama valsts aizsardzība, kas ir sadarbspējīga ar NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Somija sniegs pievienoto vērtību NATO. Mūsu kara laika armijas sastāvs ir 280 000 karavīru un rezervē ir 900 000.”

Vēl tikai janvārī Somijas premjerministre Marina Somijas pievienošanos NATO atzina par "diezgan neiespējamu" viņas pašreizējā amata termiņa laikā, kas beigsies nākamgad aprīlī. Tomēr karš Ukrainā ātri vien raisīja plašas diskusijas sabiedrības un arī politiķu vidū, galu galā arī mainot viedokli. Tostarp arī Zviedrijā. 

Arī Zviedrija svētdien gatavojas līdzīgam paziņojumam par savu dalību NATO.  Lai gan Zviedrijā atbalsts pievienošanās aliansei kopumā ir zemāks, pastāv cerības, ka abas valstis kopā iesniegs oficiālu pieteikumu.

Uzticība starp Somiju un Krieviju – stipri iedragāta

“Pagājušā gada beigās Krievija paziņoja, ka Somija un Zviedrija nevar iestāties NATO. To pasakot, Krievija būtībā norādīja, ka jums nav pašiem savas gribas. Un tās bija lielas pārmaiņas. Tas mums lika padomāt. Un tas, kas notika 24. februārī, tas arī, protams, mainīja bildi. Viņi ir gatavi uzbrukt kaimiņvalstij. Tātad, ja prasāt, kā Krievija redzētu Somijas iespējamo iestāšanos NATO, es varu teikt tā – ja tas notiks, tad mana atbilde būtu – jūs to izraisījāt, ieskatieties spogulī,” pauda Somijas prezidents. 

Abas amatpersonas arī skaidroja, ka ir bijis nepieciešams laiks, lai ļautu parlamentam un visai sabiedrībai noteikt savu nostāju jautājumā par Somijas iestāšanos NATO. 

Pirmdien publicētie Somijas sabiedriskās raidorganizācijas “YLE” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka

Somijas sabiedrības atbalsts dalībai aliansē sasniedzi rekordaugstu līmeni – 76%, taču pirms nepilna gada dalību NATO atbalstīja tikai apmēram 20–30% somu

Trešdien arī Somijas parlamenta Aizsardzības komiteja secināja, ka dalība NATO ir "vislabākā iespēja" valsts drošībai laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā ir satricinājis drošības situāciju Eiropā. Un pārliecinošs vairākums Somijas parlamenta deputātu ir pauduši atbalstu valsts dalībai NATO. 

Viena no tām ir deputāte Elīna Valtonena. Viņa sacīja: “Mēs esam demokrātija un vēlamies aizsargāt savas vērtības. Tas ir tik vienkārši. Somijai ir ļoti stipri bruņotie spēki un viena no spēcīgākajām armijām Eiropā. Kas attiecas uz Krieviju un tās potenciālo atbildi – Somija ir suverēna valsts un esam brīvi paši pieņemt lēmumus. Lai kas arī notiktu, mēs esam tam gatavi.”

“Nav iespējas atgriezties pie tā “status quo”, kāds mums bija pirms 24. februāra. Somu pieeja bija – censties uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Tā bija viena no mūsu drošības politikas sastāvdaļām. Bet tagad notikušais būtībā padara to ļoti sarežģītu.

Un uzticība, kas pastāvēja starp Somiju un Krieviju, ir stipri iedragāta,” vērtēja Somijas politoloģe Heli Hautala.

Stoltenbergs sola ātru pievienošanās procesu

Somijas lēmumu apsveikušas vairākas Rietumu amatpersonas, bet NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs solījis "gludu un ātru" pievienošanās procesu. 

Kā jau gaidīts, nepatiku par šādu lēmumu paudusi Krievija, kas solījusi uz to reaģēt. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien paziņojis, ka Somijas iestāšanās NATO radot "apdraudējumu Krievijai". 

Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Maskava būs spiesta spert militāri tehniskos un citus soļus, lai novērstu draudus savai nacionālajai drošībai. 

Bijušais NATO politikas plānošanas direktors Fabriss Potjē britu telekanālam “SkyNews” pauda cerību, ka Krievijas prezidents potenciālo Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO uztvers kā vēl lielāku pierādījumu tam, ka viņa stratēģija nostrādā pret viņu pašu.

“Mēs visi ceram, ka tas būs vēl viens pierādījums tam, ka viņa stratēģija Ukrainā un arī plašāk – Eiropā, būtībā atspēlējas pret viņu pašu. Viņš varētu palielināt spiedienu uz šīm valstīm, uz kurām spiediens jau ir palielināts kopš 2014. gada. Un fakts, ka vairākas valstis stāv aiz šo divu valstu mugurām, nedrīkstētu būt par maz novērtēts. Mēs tuvojamies vēsturiskam brīdim, kad aizveram šo lielo atlikušo spraugu Baltijas reģiona drošībā attiecībā uz dalību NATO,” norādīja Potjē.

Jāpiebilst, ka Somijai ir 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju, bet tagad, ja tā pievienosies NATO, alianses un Krievijas robežas garums dubultosies.

Lai Somija un Zviedrija kļūtu par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm – iestāšanās līgums jāratificē visām 30 NATO esošajām dalībvalstīm – tas var aizņemt 6-12 mēnešus. Tāpēc, lai nodrošinātu Somijai un Zviedrijai militāru atbalstu šajā pārejas periodā, Lielbritānija sniegusi oficiālas aizsardzības garantijas Somijai un Zviedrijai. Paredzams, ka līdzīgi rīkosies arī citas NATO dalībvalstis – Norvēģija, Dānija un Islande. 

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā lika savu vēsturiski neitrālo nostāju militāro alianšu kontekstā pārdomāt Somijai un Zviedrijai. Un nepilnu trīs mēnešu laikā kopš kara sākuma abas vēl nesen atturīgas vai noraidošas jau šonedēļ varētu paziņot par lēmumu pievienoties NATO.

Oficiālas iestāšanās vēstules vēl nav nosūtītas. Tikmēr NATO ģenerālsekretārs jau paziņojis, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanas militārajai aliansei varētu notikt samērā raiti.

Politikas eksperti vērtē, ka no Somijas dalības NATO iegūs ne tikai Somija, kurai būs pieejama NATO palīdzība, ja būs tāda nepieciešamība, bet arī NATO, iegūstot ļoti nopietnu partneri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti