ĪSUMĀ:
- No 200 deputātu vietām parlamentā 40 ieguva sociāldemokrāti, 39 – nacionālistiskā Somu partija, bet 38 – Nacionālās koalīcijas partija.
- Vislielākais zaudētājs vēlēšanās – līdzšinējā premjerministra vadītā Centra partija, kuras pārstāvniecība parlamentā sarukusi par 18 vietām.
- Vēlēšanās uzvarējušo sociāldemokrātu līderim, visticamāk, būs grūti izveidot spēcīgu valdību.
- Sarunas sarežģīt varētu lielā parlamenta fragmentācija un lielās domstarpības starp tradicionālajām partijām.
Savukārt par otrajā vietā esošo Somu partiju savu balsi atdeva 17,5% vēlētāju, un parlamentā šī partija būs pārstāvēta ar 39 mandātiem. Somu partijas līderis Jusi Halla-aho, kurš saskaņā ar rezultātiem kļuvis par vispopulārāko Somijas politiķi, paudis pārsteigumu par savas partijas lielajiem panākumiem.
Trešajā vietā ar 17% balsu un 38 mandātiem ierindojusies Nacionālās koalīcijas partija, kurai seko līdzšinējā premjerministra Juhas Sipiles vadītā Centra partija, kas ieguvusi teju 14% balsu un 31 deputāta vietu. Tieši Centra partija kļuvusi par vislielāko šo vēlēšanu zaudētāju, jo tās pārstāvniecība parlamentā sarukusi par 18 vietām. Ņemot vērā to, ka neviena partija vēlēšanās nav guvusi pārliecinošu uzvaru, sociāldemokrātu līderim, visticamāk, būs grūti izveidot spēcīgu valdību. Sociāldemokrātiskā partija valdību Somijā veidos pirmo reizi kopš 1999. gada.
Sarunas sarežģīt varētu lielā parlamenta fragmentācija un lielās domstarpības starp tradicionālajām partijām par to, kā risināt problēmas, kuras rada pieaugošās sabiedrisko pakalpojumu izmaksas.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā vairums citu partiju līderu noraidīja iespēju sadarboties ar nacionālistiem, kuri jau paziņojuši, ka gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās sadarbosies ar tādām partijām kā "Alternatīva Vācijai", "Līga" un Dānijas tautas partija. Somu partijas līderis gan skaidrojis, ka sadarbībai ir atvērts, tomēr pastāvot arī robežas.
"Mēs jau esam skaidri pateikuši, ka esam atvērti sadarbībai ar ikvienu, tomēr ne par katru cenu.
Mēs nevaram pievienoties valdībai, ja tā nepauž stingru apņemšanos samazināt kaitīgo imigrāciju Somijā. Šī ir viena no sarkanajām līnijām. Kaitīga imigrācija uzliek valstij finansiālu slogu," teica Somu partijas līderis.
Tāpat diskusijas gaidāmas saistībā ar klimata pārmaiņām. Kamēr teju visas partijas ir apņēmušās ierobežot globālo sasilšanu, nacionālisti norāda, ka Somija pārāk daudz tērē klimata pārmaiņu problēmu risināšanai.
Viens no strīdu objektiem sarunās varētu būt arī labklājības sistēma. Tāpat kā daudzas citas valstis, arī Somija saskaras ar sabiedrības novecošanos, kas rada finansiālu spiedienu uz valsts sociālās labklājības sistēmām. Labklājības sistēmas stiprināšanu kā savu kā galveno prioritāti izvirzīja sociāldemokrāti, premjerministra Sipiles politiku raksturojot kā negodīgu, un norādīja, ka nepieciešams paaugstināt nodokļus, lai cīnītos ar nevienlīdzību. Savukārt centriski labējās partijas iestājas par to, ka labklājības sistēma ir jāreformē pieaugošo izmaksu dēļ.
Lai arī iespējamā koalīcija starp sociāldemokrātiem un Somu partiju šķiet maz ticama, Rinne šādu sadarbību nav izslēdzis, vien paziņojot, ka būs jāapspriež ļoti daudz jautājumu, īpaši par vērtībām.
Rinne var izvēlēties uzaicināt valdībā arī trešajā vietā esošo Nacionālās koalīcijas partiju, kas parlamentā ieguvusi par vēl vienu vietu mazāk – 38 – un kas visai skeptiski izteikusies par sociāldemokrātu piedāvāto ekonomisko politiku.
Vēlēšanu rezultātu gaidīšanu gan aizēnoja pasaules sieviešu hokeja čempionāta finālspēle, kur Somija finālā tikai pēcspēles metienos piekāpās Amerikas Savienoto Valstu komandai.
KONTEKSTS:
Somijā svētdien, 14. aprīlī, notika parlamenta vēlēšanas. Tajās dominēja tādi jautājumi, kā labklājības sistēmas reforma, cīņa ar klimata pārmaiņām un imigrācija.
Sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka šajās Somijas parlamenta vēlēšanās uzvaru gūs Sociāldemokātiskā partija, kas izteikusies par nepieciešamību palielināt nodokļus, lai turpinātu uzturēt valsts labklājības sistēmu. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad Somijas sabiedrība sāk novecot. Iepriekšējām divām valdībām gan tā arī nav izdevies panākt atbalstu reformām ne labklājības, ne veselības aprūpes jomā. Otrajā vietā, atpaliekot vien par dažiem procentiem balsu, aptaujās sekoja par populistiem dēvētā Somu partija, kas priekšvēlēšanu laikā ieņēmusi īpaši asu nostāju migrācijas jautājumā.
Abu populārāko partiju sadarbība koalīcijā vērtēta kā maz ticama, tāpēc sociāldemokrātiem valdības izveidošanai būs jāiesaista koalīcijā vismaz ar vienu no centriski labējām partijām. Daudzu politisko partiju kampaņās ļoti liela uzmanība pievērsta arī cīņai ar klimata pārmaiņām.
