Panorāma

Atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā

Panorāma

Panorāma

Somija ir gatava kliedēt Turcijas bažas

Somijas ministre: Esam gatavi kliedēt Turcijas bažas par mūsu uzņemšanu NATO

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas iebrukums Ukrainā licis Somijai un Zviedrijai pieteikties dalībai NATO. Baltijas valstu valdību vadītāji līdz šim ir pauduši atbalstu Somijas un Zviedrijas uzņemšanai Ziemeļatlantijas aliansē. Taču ir viena valsts, kura pagaidām iebilst, un tā ir Turcija.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans apsūdzējis abas valstis kurdu kaujinieku atbalstīšanā. Turklāt Turcija vēlas abu valstu piekāpšanos jautājumā par ieroču eksporta ierobežojumiem, kas pret Turciju tika ieviesti 2019. gadā pēc tās iebrukuma Sīrijā.

Par pārrunām ar Turciju un Somijas iestāšanās procesu Ziemeļatlantijas aliansē LTV žurnālists Iļja Kozins izvaicāja Somijas ministri Eiropas Savienības lietu jautājumos Titi Tupurainenu, kura bija ieradusies vizītē Rīgā.

Iļja Kozins: Mēs zinām, ka Turcija, vismaz pagaidām, iebilst Somijas un Zviedrijas dalībai NATO. Tai ir noteiktas prasības, par kurām jūs zināt. Vai Somija ir gatava izpildīt šīs prasības, un kāds ir jūsu un jūsu valdības viedoklis par pašreizējo Turcijas nostāju?

Titi Tupurainena: Mēs esam bijuši ļoti cieši NATO partneri jau daudzus gadus. Un mēs esam simtprocentīgi savietojami, kad ir runa par dalībai NATO nepieciešamajiem kritērijiem. Tagad, kad Turcija ir paudusi bažas, mēs saprotam, ka tas ir mūsu kā valsts, kura piesakās dalībai NATO, pienākums būt pazemīgiem un mēģināt atbildēt uz Turcijas jautājumiem.

Mēs esam gatavi sarunām, esam gatavi atbildēt uz jebkuriem jautājumiem, taču būsim precīzi – Somija nav patvērums teroristiem. Mēs ceram, ka iestāšanās protokols varētu tikt parakstīts pēc iespējas ātrāk un mūs varētu uzaicināt uz NATO Madrides samitu kā iestāšanās ielūgumu saņēmušu valsti [invitee country]. Tas nav atkarīgs tikai no mums, bet mēs esam gatavi sarunām.

Bet kāds ir šo sarunu progress?

Somijas prezidents Sauli Nīniste ir aktīvi iesaistījies šīs problēmas risināšanā. Arī mūsu ārlietu ministrs Peka Hāvisto ir ļoti aktīvs. Es domāju, ka galu galā tas ir arī visas alianses uzticamības jautājums.

Tas nav tikai vienas dalībvalsts ziņā – definēt dalības kritērijus. Ja NATO atvērto durvju politika ir spēkā, tad problēma ir jārisina visai aliansei.

Protams. Taču, lai valsts varētu iestāties NATO, katrai no 30 dalībvalstīm ir jāpiekrīt jaunas valsts uzņemšanai. Un, ja kaut viena nepiekrīt, tad nekas neiznāks. Ko Somija darīs, ja Turcija izlems noteikt veto Somijas dalībai?

Nevienam no mums nav kristāla bumbas. Mēs nezinām, kad un kā tas tiks atrisināts. Taču no mūsu puses ir daudz politiskās gribas būt atvērtiem un caurskatāmiem, cik vien tas ir iespējams. Un, ja mums būs vēlreiz jāapliecina, ka esam apņēmušies cīnīties pret terorismu, tad mēs esam gatavi to darīt.

Mēs esam ļoti tuvs NATO partneris un valsts, kas ir simtprocentīgi savietojama ar NATO, kad ir runa par tehniskām vai militāram prasībām. Mēs būtu gatavi iet palīgā un nodrošināt drošību visai aliansei. Tagad Krievija ir aizņemta Ukrainā, taču mēs nezinām, kad situācija mainīsies. Tāpēc mums tas ir arī nacionālās drošības jautājums.

Jūsu mājaslapas krievu valodas versijā atradu informāciju par to, ka jūs kādreiz bijāt parlamenta sadraudzības grupas ar Krievijas Federāciju dalībniece. Vai tā ir taisnība?

Jā, es biju sadraudzības grupas locekle. Un, protams, Krievija nepazudīs un vienmēr būs Somijas kaimiņvalsts. Un kādreiz mums būs jāatrod atbilstošs veids, kā sadarboties ar Krievijas Federāciju. Taču tagad nav īstais laiks, lai veidotu kādu sadarbību ar Krieviju.

Vladimirs Putins ir parādījis savu īsto seju. Maskas ir kritušas. Viņš ir nežēlīgs diktators, kurš ir izvērsis nežēlīgu karu Ukrainā.

Uzticība ir zudusi uz ilgu laiku. Vajadzēs daudz laika, lai atjaunotu šo uzticību. Un es to nožēloju. Tā nebija mūsu izvēle. To izdarīja Krievija. Vladimirs Putins un viņa režīms, kas izraisīja karu Ukrainā. Tas ir kaitīgi visa kontinenta drošībai.

KONTEKSTS:

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.

18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.

Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas rada Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Alianses vadība un dalībvalstis cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo paplašināšanos.

Latvijas valdība jau ir atbalstījusi abu valstu pievienošanos aliansei. Arī Igaunija to ir izdarījusi.

Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti