Panorāma

Izmeklē iespējamo vardarbību Adamovas internātpamatskolā

Panorāma

Izstrādā sistēmu pretinieku pazīšanai

Somijas pieredze izglītības satura veidošanā

Somijas mācību satura eksperte Halinena: Svarīgs ir sasniedzamais mērķis, nevis saturs

Somijas izglītības eksperte Irmela Halinena uzskata, ka augstais izglītības līmenis Somijā nav nekāds brīnumstāsts. Tas ir neskaitāmu cilvēku mērķtiecīga darba rezultāts.  Neskatoties uz labajiem rezultātiem, aizvadītajos piecos gados Somija atkal pārskatījusi savu izglītības saturu. Tas noticis Halinenas vadībā. Viņa intervijā LTV “Panorāmai” atzina, ka skolās svarīgs ir sasniedzamais mērķis, nevis saturs.

Kā jūs raksturotu modernas izglītības sistēmas galvenos mērķus?

Mēs vēlamies veicināt jēgpilnumu un prieku mācīties. Mēs arī vēlamies viņos veidot izpratni par ilgtspējīgas attīstības nozīmi – gan visas planētas, gan savas personiskās dzīves līmenī. Protams, mēs gribam viņiem iedot tādas zināšanas, prasmes, vērtības, attieksmes un gribasspēku, lai viņi spētu dzīvot labu dzīvi – gan personiski, gan karjerā.  

Kā šo mērķu sasniegšana izskatās praksē – klasē?

Mūsu mācību saturs nav ļoti detalizēts. Skolotājiem ir dota brīvība, lai viņi mācību procesu balstītu uz savu skolēnu vajadzībām un varētu arī reaģēt uz aktualitātēm pasaulē un iekļaut šīs tēmas mācību stundās. Tajā pašā laikā viņi pārliecinās, ka skolēni apgūst pamatzināšanas un prasmes dažādos priekšmetos.  

Ja skolotājiem ir liela brīvība veidot stundu saturu, kā tas saskan ar mērķi nodrošināt visiem vienādu izglītības kvalitāti?

Tāpēc ir vajadzīgas valsts līmeņa vadlīnijas. Mums jānosprauž mērķi, kas ir visām skolām un skolotājiem kopīgi. Bet katru mērķi var sasniegt dažādos veidos, izmantojot atšķirīgus piemērus. Tā, lai tie būtu jēgpilni bērnam konkrētā vecumā. Un skolotāji var vislabāk novērtēt, kādi ir piemērotākie paņēmieni. Mēs viņiem tajā uzticamies. 

Starptautiski pētījumi parāda, ka atšķirības starp Somijas skolām ir ļoti nelielas. Tātad viņiem labi izdodas nodrošināt skolēniem vienāda līmeņa mācību sasniegumus.  

Jaunās sistēmas mērķis ir, lai skolēni paši izsecina dažādas lietas tā vietā, lai uzreiz viņiem izstāstītu gatavas “patiesības”. Taču tas prasa daudz vairāk laika. Līdz ar to – jāsamazina apgūstamās vielas apjoms. Jūs to arī darījāt. Cik sāpīgs bija šis process?  

Jā. Tas bija mazliet sāpīgs no tā viedokļa, ka jauno mācību programmu matemātikā, vēsturē vai citā priekšmetā pārskatīja cilvēki, kuri ir konkrētās jomas speciālisti. Viņiem bija tiešām grūti atteikties no kaut kā. Bet mēs esam centušies samazināt satura daudzumu.

Mēs sakām – svarīgs ir sasniedzamais mērķis, nevis saturs. Mērķi var sasniegt ar dažāda tipa saturu.

Skolēni tāpēc neiznāk no skolas mazāk gudri nekā tad, kad saturā bija vairāk vielas?  

Vai tas, ka skolēnam ir detalizētas zināšanas par kādu konkrētu lietu, padara viņu gudrāku? Manuprāt, viņi no skolas iznāks gudrāki, jo būs iemācījušies sadarboties, meklēt risinājumus, meklēt informāciju un to kritiski vērtēt, parūpēties par sevi, būt atbildīgi par savu attīstību un tā tālāk. Protams, viņiem vajadzīgs stabils pamats, un viņiem jāzina galvenās lietas, galvenie jēdzieni un metodes dažādos priekšmetos. Bet nav saprātīgi uzskatīt – ja viņi iegaumēs daudz informācijas, tas viņus automātiski padarīs inteliģentus.

Dažkārt plāni uz papīra izskatās ļoti skaisti un ideālistiski, bet tieši skolotāji ir tie, kam šīs idejas jāīsteno dzīvē. Vai kādreiz izjūtat no viņu puses pretestību pārmaiņām?

Ne gluži pretestību, bet, protams, skolotājiem ir tiesības vaicāt – vai šis ir saprātīgi, vai mums to tiešām vajag un kā mēs to īstenosim? Es lepojos ar Somijas skolotājiem par to, ka, piemēram, šajā nesenākajā mācību satura reformā viņi neteica – mums nevajag reformu. Viņi jautāja – vai mēs spēsim to gana labi īstenot? Tāpēc viņiem vajadzīgs atbalsts praktiskajā darbā, jo viņi vēlas to labi paveikt. Un tas ir galvenais!  

Saistītie raksti
2 komentāri
Andris Upenieks
No kā tik mums nav jāmācās tukšu frāžu atzelēšanā? Kur ir mūsu saprāts un pašcieņa?
EDGE_I
"...lai viņi spētu dzīvot labu dzīvi – gan personiski, gan karjerā." Kā šo mērķu sasniegšana izskatās praksē – klasē? ======================================================================= Kā tiek noteikta mērķa sasniegšana vai nesasniegšana? Mērķim jābūt konkrētam, objektīvi kontrolējamam rādītājam (skaitliskam lielumam). Piem.: pēc vidusskolas beigšanas 99% klases skolēnu nekļūst par bezdarbniekiem. Tādas halinenu runas par "labo dzīvi" tika deklamētas un deklarētas arī pirms 10, 20 un 30 gadiem (sk. G.Vorobjovs "Cilvēks-Cilvēks". R.,Avots, 1983.)
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti