Jirki Katainens: Somijai tas ir vēsturisks brīdis. Manā ieskatā Somija līdz ar to normalizē savu vietu starptautiskajā arēnā. Esam bijuši piederīgi Rietumiem gadu desmitiem, Somija bijusi aktīva Eiropas Savienības (ES) locekle. Un man jāsaka, ka
iestāšanās Eiropas Savienībā bija daudz diskutablāks jautājums nekā tagad iestāšanās NATO.
Dalība NATO ir ļoti svarīga mūsu nākotnes nodrošināšanai. Esam bijuši aktīvs NATO partneris gadiem ilgi, mums ir salīdzinoši spēcīgi, ļoti labi aprīkoti aizsardzības spēki. Tādēļ Somija NATO ietvaros var būt drošības sniedzēja, ne tikai saņēmēja.
LTV: Kā Jūsu paša pozīcija attīstījusies attiecībā uz NATO. Jūs bijāt premjerministrs no 2011. līdz 2014. gadam.
Es personīgi biju pirmais partijas līderis, kurš jau pirms 18 gadiem paziņoja, ka mums vajadzētu pievienoties NATO. Un līdz šim nav bijis citu partiju kā centriski labējā partija, kas to atklāti atbalstījusi. Tādēļ izmaiņas, kas notikušas divu, trīs mēnešu laikā, ir ļoti nopietnas. Tagad vairāk vai mazāk visas partijas ir atbalstošas, un tas ir ļoti labi. Jo vienmēr ir labi, kad ir plaša vienprātība starp partijām un nācijā kopumā šādos nopietnos lēmumos.
Arī centriski kreisie, sociāldemokrāti, kas patlaban ir valdošā partija, mainījusi savu vēsturiski skeptisko nostāju.
Jā, viņi mainījuši savas domas, kas ir ļoti labi. Ja kaut kas mainās jums apkārt, tad vienīgais gudrais lēmums ir mainīt arī jūsu paša nostāju.
Atšķirībā no Zviedrijas Somijai ir sauszemes robeža ar Krieviju. Un gara – aptuveni 1300 kilometru. Kādu lomu šis faktors spēlē Somijas drošībā un lēmumā pievienoties NATO?
Protams, tam ir loma. Tas ir fakts. Un Krievija no mūsu robežas nekur nepazudīs, tā tur vienmēr būs. Tādēļ nekad neesam mainījuši savu pamata attieksmi – vienmēr esam investējuši savās aizsardzības spējās. Esam iepirkuši daudz aprīkojuma, piemēram, no ASV un citām rietumvalstīm. Tādēļ esam labi sagatavojušies. Jau desmitgadēm esam sargājuši NATO ziemeļu daļu un austrumu flangu, esam bijuši daļa no šīs struktūras, bet bez drošības garantijām no NATO. Tādēļ ir tikai loģiski iesaistīties pilnvērtīgi un iegūt drošības garantijas.
Kas ir Somijas stiprākā puse militārā ziņā?
Mums ir spēcīgi sauszemes spēki, labi aprīkoti. Mums ir arī ļoti spēcīgi gaisa spēki, un tikko nolēmām iepirkt vairāk nekā 60 F-35 iznīcinātājlidmašīnas. Šie resursi ir primāri mūsu pašu aizsardzībai, bet arī izmantojami NATO aliansei.
Pilna intervija ar bijušo Somijas premjeru Jirki Katainenu (angļu val.):
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Šonedēļ, 18.maijā, gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas rada Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Alianses vadība un dalībvalstis cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo paplašināšanos.
Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot. Vienlaikus izskan risks, ka Krievija varētu pārtraukt piegādāt dabasgāzi Somijai, kurai Krievija jau pārtrauca elektroenerģijas piegādi.
