Somijas drošības eksperts: NATO spēki Baltijas valstīs ir tikai simbolisks žests

NATO samitā Varšavā panāktā vienošanās par daudznacionālu NATO spēku izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs Latvijai, Lietuvai un Igaunijai sniedz tikai simbolisku žestu, par Somijas drošības eksperta profesora Pekas Visuri teikto vēstīja Somijas nacionālā raidorganizācija YLE.

NATO lēmums ļaus Polijā un trijās Baltijas valstīs izvietot līdz 4000 karavīru jeb četrus kaujas bataljonus, lai pasargātu no Krievijas potenciālas agresijas. Tomēr Visuri uzskata, ka tas ir tikai signāls, lai parādītu, ka lielākās NATO valstis vēlas palīdzēt alianses mazākajiem dalībniekiem. Taču ir diezgan skaidri pierādīts, ka karadarbības gadījumā četri bataljoni Baltijas reģionā nespēs nodrošināt stratēģiskas priekšrocības, intervijā YLE sacīja drošības speciālists.

Varšavas samitam būs tikai netieša nozīme NATO dalībvalstīm un tās partnerēm Somijai un Zviedrijai, pauda Visuri. Zviedrija un Somija ir paziņojušas, ka tās aizsargās savu teritoriju un neļaus citiem to izmantot militāriem mērķiem, ko Visuri uzskata par pareizu politiku.

Savukārt Somija un Zviedrija izjūt NATO spiedienu ļaut izmantot savu teritoriju Baltijas valstu aizsardzībai. "Lielākoties tas ir saistīts ar pretgaisa aizsardzības sistēmu un potenciālu atbalstu. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka Somija un Zviedrija nevarētu aizsargāt Baltijas valstis," teica Visuri.

Nākamnedēļ paredzēta NATO un Krievijas komisijas tikšanās. Visuri uzskata, ka galvenais uzdevums ir atrast veidu, kas ļautu atjaunot uzticēšanos un drošību Baltijas jūras reģionā. Profesors arī uzsvēra, ka Baltijas reģionā nav kādu noteiktu kara draudu.

"Krievijai nav stratēģiskas jēgas iebrukt Baltijas valstīs. Baltijas jūra Krievijai ir ļoti nozīmīga tās eksportam, un ekonomiskā sadarbība ar Vāciju ir ļoti produktīva. Šādā aspektā raugoties, Krievijai vai NATO nav pamata Baltijas jūras reģionā iesaistīties karā," uzsvēra Visuri. 

Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi samitā Varšavā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas. Latvijā izvietoto bataljonu vadīs Kanāda, kas ar saviem spēkiem Eiropā atgriežas pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām. Kā norādīja alianses līderi un eksperti, šī ir tikai daļa no NATO spēju stiprināšanas.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Varšavā teica, ka alianse ir vienota nostājā pret Krieviju jaunā situācijā, kas atšķiras no visa, kas pieredzēts agrāk. Krievija nav NATO stratēģiskais partneris, bet puses nav arī aukstā kara situācijā, sacīja Stoltenbergs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti