"Šī vēstule rezervistiem ir [nosūtīta], lai attīstītu labāku komunikāciju ar viņiem, nevis drošības situācijas dēļ," valsts raidsabiedrības "Yle" televīzijā paziņoja bruņoto spēku preses sekretārs Mika Kalliomā.
Jau ziņots, ka Somijas zemūdens novērošanas tīkls pirmdienas pēcpusdienā atklāja iespējamu zemūdeni Somijas teritoriālajos ūdeņos. Reaģējot uz to, teritorijas pārmeklēšanai tika nosūtīti karaflotes kuģi, un Somijas kuģi otrdienas naktī kā brīdinājumu izmeta dziļbumbu.
Krievija pēdējā laikā ir pastiprinājusi militāru aktivitāti Baltijas jūras rajonā, tostarp vairākkārt pārkāpjot gaisa telpas robežas un nosūtot kara lidmašīnas lidojumos bez identifikācijas transponderiem.
Šāda rīcība ir pamudinājusi Somiju, kas nav militāru bloku dalībniece, paziņot par ciešāku militāru sadarbību ar citām Ziemeļvalstīm, tai skaitā ar NATO dalībvalstīm Norvēģiju un Dāniju.
Somija, kurai ir 1340 kilometrus gara sauszemes robeža ar Krieviju, pēc Otrā pasaules kara ir centusies uzturēt labas attiecības ar lielo austrumu kaimiņu.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas jūras spēki oktobrī apmēram nedēļu Stokholmas arhipelāgā meklēja aizdomīgu objektu, iespējams, ārvalstu zemūdeni.
Politiskie novērotāji atzīmēja, ka iespējamās ārvalstu zemūdeņu iebraukšanas Zviedrijas un Somijas ūdeņos notikušas neilgi pēc abu valstu valdību sakāvēm parlamenta vēlēšanās, tātad var tikt interpretētas kā Krievijas brīdinājumi jaunajām Zviedrijas un Somijas valdībām atturēties no sadarbības ar NATO.
