Panorāma

Rīgas dome pieņem budžetu un palielina algas

Panorāma

Panorāma

Somija grib pievienoties NATO kopā ar Zviedriju

Somijas ārlietu ministrs intervijā LTV: Gribam pievienoties NATO kopā ar Zviedriju

Lai arī nesen izskanējis, ka Somija varētu iestāties NATO arī bez Zviedrijas, Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka par spīti nesenajiem incidentiem Stokholmā un Turcijas asajai reakcijai joprojām ir iespējams panākt vienošanos par abu ziemeļvalstu vienlaicīgu pievienošanos aliansei.

Somijas ārlietu ministru uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Paula Koškina.

Paula Koškina: Vai Somija ir gatava iestāties NATO bez Zviedrijas, ja Turcija turpinās bloķēt Zviedrijas uzņemšanu?

Peka Hāvisto: Nē, šobrīd mēs gatavojamies iestāties NATO kopā ar Zviedriju. Mēs joprojām sagaidām, ka Turcija un Ungārija dos zaļo gaismu ratifikācijai. Protams, mēs tagad redzam zināmu kavēšanos saistībā ar dažādiem incidentiem Stokholmā un tā tālāk.

Turcijā maija vidū gaidāmas vēlēšanas. Bet vēl ir laika posms pēc Turcijas vēlēšanām un pirms Viļņas samita, kas gaidāms jūlija vidū, tātad divu mēnešu laika posms. Un mēs ceram, ka šajā laikposmā progresēs gan Somijas, gan Zviedrijas pieteikumi.

Kā šajā iestāšanās procesā Latvija var palīdzēt Somijai un Zviedrijai?

Latvija jau ir izdarījusi ļoti daudz. Piemēram, Latvija ir iestājusies par Somiju un Zviedriju un mūsu ratifikācijas procesu. Un rīkojusies ļoti ātri Somijas un Zviedrijas ratifikācijas jautājumā. Protams, vēstījums tagad ir ļoti svarīgs.

Es domāju, ka katra diena, katra nedēļa pirms Viļņas samita ir arī diplomātijas nedēļa. Šodien tikos ar Latvijas prezidentu un ārlietu ministru, lūdzu arī turpmāku Latvijas atbalstu mūsu kandidatūrām – gan Zviedrijai, gan Somijai –, lai mums būtu labi rezultāti pirms Viļņas samita.

Kādas pašlaik ir svarīgākās investīcijas Somijas drošībā?

Domāju, ka mūsu investīcijas var sadalīt divās daļās. Pirmkārt, mums ir svarīgi, lai Ukraina varētu sevi aizstāvēt, un ir divi svarīgi jautājumi. Pirmām kārtām mūsu valsts ieguldījums. Tikko pievienojām 400 miljonu eiro palīdzības sūtījumu Ukrainas atbalstam. Tātad mūsu kopējais militārais atbalsts ir ap 600 miljoniem eiro.

Tas ir liels ieguldījums Ukrainas militārajos spēkos, un mēs arī Eiropas Savienības līmenī esam atbalstījuši Eiropas Miera fondu ar papildu līdzekļiem. Domāju, ka Eiropas Savienība ir bijusi pirmajās līnijās ukraiņu tiesību aizstāvēšanā.

Tad ir arī mūsu pašu drošība. Savā aizsardzībā mēs jau ieguldām vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta. Piemēram, esam pieņēmuši lēmumu no ASV pirkt 64 iznīcinātājus "F-35". Tas tika darīts vēl pirms šī konflikta. Protams, tas palielina mūsu militāro spēku, jo mēs atjaunojam savu gaisa kara floti. Esam arī diezgan daudz investējuši flotē Baltijas jūrā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti