Somijas ārlietu ministrs vizītes laikā tikās ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, apspriežot atbalsta sniegšanu Ukrainai un arī sarežģīto ceļu uz Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO.
Hāvisto vizīte Rīgā notiek laikā, kad Turcijas iebildumu dēļ atkal aktualizējusies diskusija par Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO.
Kā zināms, Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO līdz šim nav ratificējusi arī Ungārija, bet Budapešta apsolījusi to izdarīt februārī.
Latvijas un Somijas ārlietu ministru sarunu centrā šodien bija drošības jautājumi, Krievijas izvērstais karš Ukrainā, kā arī Somijas pievienošanās process NATO.
Rinkēvičs sarunās ar kolēģi uzsvēra, ka Somijas un Zviedrijas kļūšana par NATO dalībvalstīm ir visas alianses drošības jautājums.
Tomēr Turcija uz nenoteiktu laiku atlikusi nākamo sarunu kārtu ar Zviedriju un Somiju par abu ziemeļvalstu uzņemšanu NATO. Šāds lēmums pieņemts neilgi pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojuma, ka Zviedrijai nevajadzētu sagaidīt Ankaras atbalstu tās uzņemšanai NATO.
Turcija šādi reaģēja pēc tam, kad nedēļas nogalē Stokholmā notika protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu.
Rinkēvičs pieļāva, ka tā bijusi provokācija. Izskanēja arī netieša norāde uz Krieviju.
"Mēs redzam, ka ir acīmredzamas provokācijas, lai novilcinātu gan Zviedrijas, gan Somijas dalību NATO, kuras ir absolūti nepieņemamas. Te varētu paskatīties varbūt dziļāk un tālāk. Gan jau varbūt kādreiz vēsturiski zināsim, kas stāv aiz šīm provokācijām. Vai tiešām tikai atsevišķi personāži, vai arī kādas citas trešās valstis, kuras nevēlas šo NATO paplašināšanos," atzina Rinkēvičs.
Somijas ārlietu ministrs savukārt pateicās tām 28 NATO dalībvalstīm, tostarp Latvijai, kuras jau atbalstījušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Viņš piebilda, ka tagad viss ir Ungārijas un Turcijas rokās. Hāvisto pauda viedokli, ka incidents Stokholmā kavē uzņemšanas procesu, bet pauda cerību, ka līdz NATO samitam, kas notiks jūlijā Viļņā, abu valstu uzņemšana aliansē notiks.
"Ir bijusi aizķeršanās ar Turciju; šīs demonstrācijas Stokholmā nepalīdzēja un situāciju paildzināja. Kas attiecas uz laiku, tad sagaidām, ka gan Somijas, gan Zviedrijas ratifikācija NATO varētu notikt tuvāk Viļņas samitam.
Mēs patlaban esam atkarīgi no Ungārijas un Turcijas. Mūsu dalība ir atkarīga no šo valstu lēmuma, jo, lai iestātos, visām alianses dalībvalstīm tas ir jāratificē. Ungārija sola to paveikt parlamentā līdz februāra beigām. Un ar Turciju mums patlaban nav noteikts nekāds datums."
Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO var aizkavēt gaidāmās vēlēšanas Turcijā. Kad tās būs garām, būs cerība, ka līdz NATO samitam Viļņā šovasar Zviedrijas un Somijas ratifikācijas process būs noslēdzies, prognozē Hāvisto.
"Mēs, protams, negaidīsim, kamēr noritēs vēlēšanas Turcijā. Mēs, protams, aktīvi kontaktējamies ar kolēģiem. Es ar savu kolēģi Turcijā kontaktējos nepārtraukti. Mēs esam arī sazinājušies ar ASV partneriem, ar galvenajiem NATO, Eiropas partneriem, kas ir atbildīgie iesaistītie šo jautājumu risināšanā, aicinot viņus paātrināt šo procesu iespēju robežās, lai Zviedrija un Somija pēc iespējas ātrāk tiktu uzņemtas aliansē."
"Mēs respektējam Turcijas absolūti leģitīmās prasības savas drošības stiprināšanā. Mēs saprotam arī Turcijas vēsturi.
Bet mēs uzskatām, ka šajā situācijā, kad Eiropā plosās karš, kad faktiski apdraudētas ir visas NATO dalībvalstis, pēc iespējas ātrāka Somijas un Zviedrijas uzņemšana ir ne tikai mūsu reģiona interesēs, bet visas alianses, ieskaitot Turcijas interesēs," uzsver Rinkēvičs.
Abi ministri arī pauda, ka Zviedrija un Somija līdz šim ir izpildījušas visu, par ko bija panākta vienošanās pērnvasar. Turcija toreiz cēla savus iebildumus, prasot Zviedrijai un Somijai stingrāk vērsties pret teroristiem, kuru vidū ir kurdi.
Lai gan Hāvisto atzina, ka sarunas ar Turciju ir iepauzētas, tomēr diplomātu darbs ar Turciju turpinās, lai rastu risinājumus situācijai.
Runājot par drošības situāciju viņš piebilda, ka pēc Somijas pērn izteiktā paziņojuma, ka tā iestāsies aliansē, Somija bija gatava jebkādai Krievijas reakcijai, tomēr līdz šim situācija šajā ziņā ir bijusi diezgan mierīga, tostarp uz Krievijas un Somijas robežas, kur nekādi incidenti nav notikuši.
