Somi jau otro gadu pēc kārtas tiek aicināti svētkos izlietotās augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un taukus nodot īpašos savākšanas punktos.
Pēc mielasta pagatavošanas atdzisuši tauki ir jāielej tetrapakā un paka jāaizlīmē ar līmlenti. Akcija norisinās divas nedēļas, līdz 4.janvārim.
Pirms gada akcijas laikā tika savākti 12 000 kilogramu tauku, no kuriem pārstrādes rezultātā radās desmit tūkstoši litru atjaunojamās dīzeļdegvielas.
Aprēķināts, ka ar vienas somu ģimenes svētku cepeša pārstrādātajiem taukiem var nobraukt apmēram trīs kilometrus.
Akcijas organizētāji ir Somijas naftas pārstrādes uzņēmums „Neste”, Ķīmiskās rūpniecības nozares federācija un citi sadarbības partneri. Uzņēmuma „Neste” 50,1% akciju turētājs ir Somijas valsts.
„Neste” vecākais viceprezidents Osmo Kammonens no komunikāciju un zīmola mārketinga nodaļas ir viens no kampaņas īstenotājiem.
Telefonsarunā ar Latvijas Radio Kammonens pastāstīja, ko somi ēd Ziemassvētkos un kā radās ideja par cepešu tauku pārstrādi degvielā: „Somi Ziemassvētkos ēd cūkas cepeti, arī šogad Somijā apēsti apmēram 7 miljoni kilogramu cepeša. Piedevās somi ēd sakņu sacepumus: burkānu, kāļu un kartupeļu biezputru sacepumus. Vēl Ziemassvētkos ēd marinētas siļķes un citas zivis, arī lasi ar biešu – ābolu salātiem. Tāda ir tradicionāla somu Ziemassvētku ēdienkarte.”
„Doma par Ziemassvētku cepešu tauku savākšanu un pārstrādi radās Ķīmiskās rūpniecības nozares federācijas organizācijā kafijas pauzes laikā. Arī „Nestē” par to jau kādu laiku bija domāts,” stāstīja Kammonens.
„Nozares ķīmiķi, pētnieki un sadarbības partneri salika galvas kopā, un tā pirms gada mēs pirmo reizi savācām un pārstrādājām pēcsvētku taukus un eļļas,” stāstīja Kammonens.
„Tā bija īpaši nereklamēta mazbudžeta kampaņa, izmantojām sociālos medijus, taču informācija ātri izplatījās un cilvēku interese bija liela,” atzina Kammonens.
„Mēs kampaņā runājam par cepeša taukiem, jo cepetis – tas ir tik tipisks somu svētku ēdiens. Arī zivs cepšanas taukus un eļļas var nodot savākšanas punktos, arī dažādas augu eļļas pēc fritēšanas der nodošanai. Arī vegāni var piedalīties kampaņā,” skaidroja „Neste” pārstāvis.
Atjaunojamo dīzeļdegvielu taisa no dažādiem augu un dzīvnieku pasaules izcelsmes taukiem un vēl vismaz desmit citām jēlvielām. Tas ir process, kur tiek izmantotas tradicionālās rafinēšanas un attīrīšanas metodes.
Osmo Kammonens paskaidroja, ka pārstrādes laikā tauku molekulas tiek saskaldītas. Pēc tam tās tiek tā sakārtotas, lai to īpašības atbilstu biodīzelim. Šis dīzelis der visiem dīzeļmotoriem, nākamā gada beigās tas darbinās arī lidmašīnu motorus Ženēvas starptautiskajā lidostā.
Atjaunojamā dīzeļdegviela ir neitrāla attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijām, kas rodas, sadedzinot degvielu, tam nav vairāku fosilās degvielas slikto īpašību, piemēram, smakas.
„Lietotāji saka, ka šī dīzeļa smarža pat neatgādina degvielas smaržu, vairāk tā atgādinot sveces degšanas smaržu,” stāstīja Kammonens.
Tie latviešu tūristi, kas braukuši autobusā no Helsinku lidostas uz pilsētas centru, jau ir izmantojuši atjaunojamās degvielas priekšrocības, taču Latvijā nav iespējams iegādāties dīzeli, kas gatavots no somu svētku cepešu taukiem.
Neliela somu tauku klātbūtne ir kādā citā Latvijā nopērkamā dīzelī. Tā ir pirmā un līdz šim vienīgā dīzeļdegviela pasaulē, kas atbilst visstingrākajiem Pasaules degvielas hartas (World Wide Fuel Charter) ieteikumiem.
„Simtprocentīgs „Neste My” dīzelis nav nopērkams degvielas uzpildes stacijās Latvijā, bet ja ir bažas par vidi un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, jālieto „Neste Pro” dīzelis, kurā ir vismaz 15% atjaunojamās dīzeļdegvielas,” stāstīja Kammonens.
Smaržīgais dīzelis vasarā darbinās arī Helsinku pilsētas ielu un parku pļaujmašīnas, vēlāk ziemā – arī sniega tīrāmo mašīnu motorus.
Helsinku Starptautiskā lidosta jau tagad ir neitrāla attiecībā uz oglekļa dioksīdu – arī pateicoties saules enerģijas stacijai, kas izvietota uz otrā termināla jumta.
„Nevar teikt, ka somi būtu priekšgājēji un tie vislabākie [zaļās domāšanas jomā], mums, somiem, vēl ir daudz darāmā situācijas un savas attieksmes uzlabošanā. Pētījumā esam diezgan līdzīgi citiem eiropiešiem. Vienmēr var vēl labāk,” atzina Kammonens.
