Vieglajā valodā iedziedāta dziesma par kazlēniem, kas mēģināja šķērsot tiltu. Klausītājs pats var regulēt dziesmas tempu, katrs nākošais pantiņš ir manuāli "jāiedarbina".
Bagāts palīgmateriālu klāsts somu vieglās valodas lietotājiem vienkopus atrodams interneta vietnē papunet.fi. Vieglās valodas lietotājiem katru otro nedēļu Somijā tiek izdots laikraksts, arī zviedru valodā. Laikraksts atrodams arī internetā, kur to var arī noklausīties.
Laikraksta galvenā redaktore Lēalaura Leskele speciāli Latvijas Radio pastāstīja, ka Somijā vieglo valodu ik dienas lieto apmēram pusmiljons iedzīvotāju.
Lēalaura Leskele ir Vieglās valodas centra attīstības vadītāja un ir viena no astoņiem darbiniekiem centrā. Leskele apmāca vieglās valodas rakstītājus un pēta vieglās valodas lietošanu sarunvalodā. Vieglās valodas centrs strādā ar mācību materiāliem skolām. Īpašajām valodas lietotāju grupām centrs pielāgo daiļliteratūru un animētās filmas.
Interneta vietnē papunet.fi vieglā valodā atrodami ieteikumi, kā apmaksāt rēķinus un ko darīt veikalā, ir izskaidrota naudas būtība un, piemēram, kalendārā atzīmētās īpašās dienas. Tiem, kam vieglās valodas laikraksts ir par grūtu, ziņas tiek pastāstītas vienkāršos attēlos. Piemēram, ziņu, ka bārda atkal ir modē, var izstāstīt divos grafiskos attēlos: pirmajā bildē attēlota seja ar bārdu, bet otrajā – uz augšu pacelts īkšķis.
''Mēs cenšamies panākt, lai somu sabiedrība saprastu vieglās valodas priekšrocības. Valsts iestādēm būtu jāpublicē preses relīzes arī vieglajā valodā, uzņēmumiem biežāk būtu jāpiedāvā vieglās valodas izvēle savos materiālos internetā.
Pašvaldībām būtu jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, citām organizācijām un uzņēmējiem, jāsāk veicināt šīs valodas mācīšanās. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, vieglo valodu ir vieglāk lasīt, nekā to uzrakstīt,'' stāsta Lēalaura Leskele. Tiem, kas grasās strādāt vieglās valodas lauciņā, Vieglās valodas centra pētniece iesaka iepazīties ar vismaz vienu šīs valodas lietotāju.
Viņa uzsver, ka liela grupa vieglās valodas lietotāju ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuriem būtu iespēja dzīvot patstāvīgu dzīvi, ja vien uztveramā veidā tiktu izskaidrots par dažādiem dzīves aspektiem: par veselību, ikdienas rutīnām, ceļošanu, kultūru, vēsturi, par cilvēka pienākumiem un tiesībām. Tas arī ir mūsu mērķis, saka Leskele, sniegt šiem cilvēkiem visu, lai viņi, saprotamas informācijas atbalstīti, varētu tikt galā paši.
Valodas lietošanas ieradumi strauji mainās. Jauni izaicinājumi sastopami sociālajos medijos. Vieglās valodas lietotāji bieži tiek atstāti sociālo mediju ārpusē. Daudziem sociālos medijos lietotā valoda ir par grūtu, saka Leskele.
Sociālie mediji pieprasa modernas valodas zināšanas - ir radušies dažādi jauni saīsinājumi, no lasītāja tiek pieprasīta it kā pašsaprotama konteksta izpratne. Netiek sniegta nekāda fona informācija, pamatojumi, nekas netiek skaidrots, un vieglās valodas lietotājam tas vienkārši neder.
Leskele neuzskata, ka sociālo mediju radītā jaunā valoda kaitē, piemēram, veselo jauniešu valodas attīstībai. Ir pamanītas zināmas grūtības ar rakstītas labas literārās valodas iemaņām, taču nevar noniecināt jauno cilvēku apbrīnojamās spējas sociālo mediju valodas radīšanā un tās attīstīšanā. Vieglās valodas lietotāji ir pavisam cita grupa, un vieglās valodas speciālistiem priekšā ir jauni izaicinājumi, piemēram, vieglās valodas lietotāju integrēšana strauji mainīgajā sociālo mediju pasaulē.