Baltijas jūrā šonedēļ ir sākušās militārās mācības "BALTOP 2016", kur piedalās arī ārpus NATO sastāva esošā Somija. Tāpat Somijas valdība nesen ir rosinājusi izmaiņas likumā ar mērķi atvieglot militāro sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Helsinkos norāda, ka bruņoto spēku palīdzība no citām Eiropas valstīm konflikta gadījumā var būt izšķiroša Somijai. Tādēļ šāds atbalsts ir jāspēj sniegt arī citiem. Tajā pašā laikā Somijas ārlietu ministrs pirmdien apmeklēja Maskavu, kur viņš slavēja abu valstu draudzīgās kaimiņattiecības.
Ņemot vērā, ka Somija nav NATO dalībvalsts, tā nevar nepieciešamības gadījumā automātiski paļauties uz citu alianses valstu palīdzību. Tādēļ tās valdība rosināja parlamentam veikt izmaiņas pašreizējā likumā, lai atvieglotu militārās palīdzības sniegšanu citām ES valstīm. Ja Helsinki būs gatavi palīdzēt citām Eiropas valstīm, tad arī tās nāks talkā, ja Somijai tas būs nepieciešams, uzsver valdība.
Aizsardzības ministrs Jussi Nīniste norāda, ka līdzšinējā likuma redakcija, piemēram, neļāva Somijai atbildēt uz Francijas izteikto lūgumu visām ES dalībvalstīm sniegt militāro atbalstu pēc novembra teroristu uzbrukumiem Parīzē. Tāpat somi neesot varējuši palīdzēt zviedriem zemūdenes meklēšanā Baltijas jūrā.
Turklāt šovasar Somija ir nolēmusi pilntiesīgi iesaistīties NATO militārās mācībās "BALTOP 2016", kas tikko sākās Baltijas jūrā. Iespējams, lai atsvērtu šo faktu, Somijas ārlietu ministrs Timo Soini pirmdien devās uz Maskavu, kur viņš pasvītroja, šādas mācības pašas par sevi neesot nekas jauns.
"Vienīgais Somijas mērķis šajās mācībās ir uzlabot savas aizsardzības spējas. Tās nav vērstas ne pret vienu citu. Pašreiz mēs piedalāmies Eiropas valstu mācības un sadarbojamies ar NATO. Arī sadarbība ar Zviedriju pašlaik tiek padziļināta. Mēs nopietni izturamies pret esošiem drošības izaicinājumiem un spējam to arī atklāti pārrunāt savā starpā. Tā kā arī šis jautājums tika apspriests mūsu sarunās, tomēr Somija šādus lēmumus pieņem patstāvīgi. Un mūsu mērķis ir tikai un vienīgi garantēt mūsu valsts drošību," teica Somijas ārlietu ministrs.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka, viņaprāt, Baltijā neesot tādu draudu, kas attaisnotu reģiona apbruņošanu. Un, lai gan Somijai, tāpat kā citām valstīm, ir tiesības izdarīt neatkarīgu izvēli, arī Krievijai ir tiesības uz to atbildēt.
"Mēs neslēpjam, ka mēs noraidoši izturamies pret NATO militārās infrastruktūras izplešanos tuvāk mūsu robežām un citu valstu ievilkšanu alianses militārās aktivitātēs. Un tādēļ arī mēs no savas puses paturam Krievijas suverēnās tiesības nodrošināt tādus atbildes soļus, kas ir atbilstoši pašreizējiem riskiem. Esmu pārliecināts, ka arī mūsu somu draugi un kaimiņi to labi apzinās," noteica Lavrovs.
Kopumā Krievijas un Somijas ārlietu ministri pasvītroja, ka attiecības starp abām valstīm joprojām ir ļoti labas un sarunu tonis esot bijis draudzīgs. Lavrovs un Soini arī sacīja, ka viņiem nesen esot izdevies atrast risinājumu, lai apturētu Sīrijas un Irākas patvēruma meklētāju plūsmu no Krievijas.
Eiroparlamentārieris Artis Pabriks, kurš pašreiz parlamentā atbild par likumu, kas nosaka Eiropas kopējās robežsardzes un krasta apsardzes dienesta izveidi, saka, ka ciešāka sadarbība ar NATO varētu būt veids, kā Somijai un Zviedrijai apiet formālo pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei.
"Paradoksāli, bet Somijai un Zviedrijai būtu bijis vienkāršāk iestāties NATO pirms 10 un 15 gadiem, kad sabiedrībās tur tas nebija pārāk populāri, bet Krievijas spiediens bija mazāks. Tagad savukārt, es domāju, ka Krievija tīri politiski izdarīs ļoti lielu spiedienu, ja šāda diskusija Zviedrijā un Somijā novedīs pie balsojuma par iestāšanos NATO. Līdz ar to es pieļauju, ka liela daļa pragmātisku politiķu šajās valstīs patreiz izvēlas sadarbības ceļu, neejot formālo ceļu, bet padarot atšķirības starp dalību un nelīdzdalību par vairāk formālām," sprieda Pabriks.
No ES valstīm ārpus NATO atrodas ne tikai Zviedrija un Somija, bet arī Austrija, Īrija, Malta un Kipra.
