Somijā valstiski rūpējas par lasītprasmju attīstīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Somijā ar katru gadu sarūk pārdoto grāmatu skaits, taču tas neskar bērniem domāto literatūru. Par bērnu un jauniešu lasītprasmju uzturēšanu šogad rūpējas vairākas valsts mēroga kampaņas. Somi ir nobažījušies par jauno lasītāju, īpaši zēnu vājo interesi par lasīšanu. Tiek uzsvērta lasītprasmes loma empātijas, iztēles, kā arī sociālajā mijiedarbībā nepieciešamo prasmju un iemaņu radīšanā.

Somijā veiksmīgi noslēgusies Vieglās valodas centra rīkotā kampaņa ”Es lasu tev priekšā”. Priekšā lasīšanas pasākumu virkne noslēdzās Starptautiskajā priekšā lasīšanas dienā, un kampaņā piedalījās vairāki simti iebraucēju, kas sen vai ne tik sen dzīvojuši Somijā un prot somiski lasīt. Teksti vieglajā valodā tika lasīti priekšā, piemēram, sirmgalvjiem veco ļaužu namos un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kampaņā piedalījās apmēram simts veco ļaužu namu, centri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī 25 mācību iestādes. Lasījumus turpināja intensīvas diskusijas, un izdevušos sadarbību dažādu iestāžu starpā ir plānots turpināt.

”Es lasu tev priekšā” bija viena no daudzajām Somijas simtgades jubilejas pasākumu kampaņām, kas pievērš uzmanību lasītprasmei un lasīšanas nozīmei dažādās cilvēku grupās.

Vairāki projekti pamatskolās, profesionālās izglītības vidusskolās un arodskolās šogad pastiprināti pievērš uzmanību zēnu un jaunu vīriešu lasītprasmei.

Vēl 2000. gadā gan somu meitenes, gan zēni bija lasītpratēju pasaules čempioni, taču nopietnas bažas izraisījis pēdējais Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA pētījums, kurā vērtē matemātikas, dabaszinātņu un lasīšanas izglītības kvalitātes līmeni 15-gadīgo skolēnu vidū.

16% somu zēnu lasītprasme devītajā klasē vairs nesasniedz sava vecuma grupas atbilstošo līmeni. Tik liels līmeņa kritiens nav novērots nevienā citā pētītajā valstī.

20% zēnu, pabeidzot pamatskolu, neprot paši uzrakstīt darba meklēšanas procesam nepieciešamos dokumentus, un tas var apdraudēt viņu pirmos soļus patstāvīgas dzīves uzsākšanā. Lasītprasmes trūkums jaunos vīriešus var pamazām izstumt no veiksmīgas integrēšanās iespējām sabiedrībā. Vissliktākie lasītāji un visapdraudētākā grupa ir nabadzīgajās ģimeņēs dzimušie zēni.

Lasītprasmes līmeņu atšķirība somu zēnu un meiteņu starpā pieaug ar katru gadu, un pagājušā gadā līmeņu dažādība sasniegusi rekordlielus apmērus, vislielākos visu pētīto zemju skolēnu vidū.

Daudzu nu jau pieaugušu somu iemīļotā grāmatu autore, 92 gadus vecā Kirsi Kunnas Somijas valsts televīzijas diskusijā par zēnu vājo lasītprasmi jautā, kāpēc tēvi nelasa saviem dēliem priekšā un kāpēc ģimenēs tiek uzskatīts, ka ar dēliem var tikai spēlēt hokeju, bet ne kopā lasīt? Lasīšana priekšā nav tikai māmiņu pienākums. Vīriešiem, arī pašiem lasot grāmatas, jārāda piemērs gan dēliem, gan meitām – īpaši tad, kad bērni sasniedz tīņu vecumu, atgādina pieredzes bagātā rakstniece Kirsi Kunnas.

Zēnu un jaunu vīriešu lasītprasmju stiprināšanas kampaņu veidotāji savukārt norūpējušies par apburto loku, kur mūsdienu literatūra, jau reaģējot uz zēnu zemo interesi par lasīšanu, piedāvā pārāk mazu tekstu klāstu, kas zēnus spētu ieinteresēt. Zēnu lasītprasmei ir milzīga loma un ietekme valsts ekonomikā ar tehnoloģijām saistītajās profesijās, kurās joprojām valda vīriešu skaitliskais pārākums.

Kampaņu radošo darbnīcu laikā domās un plānos, kā pilnveidot somvalodīgās e-grāmatas un e-tekstus. Somijas lasīšanas veicināšanas centrs gan svaigā pētījumā secinājis, ka pamatskolas vecumā bērni joprojām labprātāk lasa papīra grāmatas, nevis e-grāmatas.

Publiskajā diskusijā par bērnu lasīšanas ieradumu veicināšanu vecākiem tiek atgādināts, ka bērna klātbūtnē, piemēram, bibliotēkas apmeklējuma laikā, nevajadzētu kritizēt paša bērna grāmatu vai žurnālu izvēli. Situācijā, kad interese par lasīšanu bērnu vidū mazinās, der dažāda līmeņa un spektra lasāmviela.

Somiem gan nav iemesla krist panikā, viņi sevi joprojām var uzskatīt par lasošu nāciju. Somijas Lasīšanas veicināšanas centra apkopotie fakti vēsta, ka arī šodien katrs trešais soms vismaz 30 minūtes pavadīs ar grāmatu rokā. Somietes joprojām ir čaklākas lasītājas nekā somu vīrieši, taču, salīdzinot ar citu valstu statistiku, atšķirība nav liela. Piecpadsmitgadīgie somu lasītāji lasa tikpat daudz kā piecdesmitgadīgie, un vismazāk lasa pieaugušie somi, kuru ģimenēs ir mazi bērni. Puse somu apmeklē bibliotēkas, un vidējais soms gada laikā no bibliotēkas aizņemas 18 grāmatas, pārspējot jebkuras citas pasaules valsts lasītāju.

63% gados jauno lasītāju spēj tikt galā pat ar ļoti sarežģītiem un prasīgiem tekstiem, un šis rādītājs pārspēj daudzas citas PISA pēztījumā iesaistītās valstis.

Pavisam drīz jau četrdesmito reizi somu skolās un bibliotēkās sāksies Lasīšanas nedēļa, un šī gada tēma ir savas mīļākās grāmatas ieteikšana draugiem un svešiem cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti