Pasaules panorāma

Miljardiem skatītāju, tirdzniecība un ironija

Pasaules panorāma

Vai vairāk cilvēku – nozīmē vairāk nabadzības?

Vai visiem tiesības uz minimālu garantētu ienākumu?

Somijā universālā pamatienākuma eksperiments nonācis strupceļā

Universālo pamatienākumu eksperiments Somijā nonācis strupceļā. Somijas eksperimentā bez darba palikušie divus gadus saņēma garantētus nepilnus 600 eiro, un turpināja tos saņemt arī gadu pēc iekārtošanās jaunā darbā, bet tagad eksperiments apturēts.  

Tikai attīstītajās valstīs vien, kas veido OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, bezdarbs pērn tuvojās 36 miljoniem cilvēku. Savukārt visā pasaulē bez darba bija 195 miljoni cilvēku saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas datiem.

Darba vietu skaita pieaugums atpaliek no darbspējīgo iedzīvotāju skaita pieauguma, tādēļ prognozē, ka bezdarba rādītāji turpinās augt.

Tā dēvētais universālais pamatienākums tādēļ šķita daudzsološs veids, kā izvairīties no sociālas krīzes.

Itālijas populistiskā Piecu zvaigžņu kustība izteikusi pārdrošu solījumu – garantēt katram iedzīvotājam vismaz 780 eiro ienākumu mēnesī.

Somijā universālā pamatienākuma eksperimentā 2000 bezdarbnieku saņēma aptuveni 600 eiro mēnesī. Šo summu izmaksā vēl gadu pēc iekārtošanās darbā. Taču eksperiments apturēts. Somijas premjera biroja pārstāvis, domnīcas “Tänk” vadītājs Markus Kanerva saka – to vairs neturpinās. Un piebilst “diemžēl”.

“Nav ziņu par to, ka pēc šī eksperimenta būs vēl kāds. Manuprāt, tas nav labi, jo jābūt gataviem nākotnē gaidāmajām pārmaiņām. Jāeksperimentē ar dažādām sociālām reformām,” atzina Kanerva.

“Ja mēs vienkārši gaidīsim, kad sāksies lielās pārmaiņas, mums nebūs pietiekami informācijas visefektīvākajai rīcībai,” piebilda pētnieks.  

Vidējā alga Somijā ir 2500 eiro, bet Latvijā - tikai ap tūkstoti eiro. Pabalstā izmaksājamo summu rēķina pēc īpašas formulas, ņemot vērā dažādus apstākļus, preču un pakalpojumu cenas. Taču, ja mēs to rēķinātu pret vidējo algu, Somijas 560 eiro vietā bezdarbnieks Latvijā saņemtu nedaudz vairāk par 200 eiro.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone nav pārliecināta, ka mūsu sabiedrība tam ir gatava.

Latvijas sociālā atbalsta sistēma veidota tā, ka, atrodot darbu, cilvēks nekavējoties zaudē bezdarbnieka pabalstu. Un bieži arī citus pabalstus, piemēram, garantēto minimālo ienākumu, pašvaldības sniegtu atbalstu komunālo maksājumu segšanai vai bērna palaišanai skolā.

Samērojot ieguvumus ar zaudējumiem, daļa, iespējams, nemaz nav motivēta meklēt darbu vai strādāt oficiāli.

Pirmajā ceturksnī Latvijā bez darba bija 8,2% darbspējīgo iedzīvotāju (aptuveni 80 000 cilvēku.) Salīdzinoši Somijā - 8,4 % bezdarbnieku (231 000 cilvēku), bet Itālijā – teju 11% (3 000 000 cilvēku). Līmeņi atšķirīgi, tomēr caurmērā tas nozīmē, ka teju katrs desmitais ir bez darba vai vismaz nestrādā oficiāli. Viens no ilgstoša bezdarba iemesliem ir jauno tehnoloģiju ienākšana. Latvijas gadījumā – arī zema darbaspēka mobilitāte. Turklāt, jo ilgāk bez darba, jo grūtāk pārvarēt inerci.

“Katru dienu jāceļas un jāiet uz darbu, jābūt gatavam pakļauties darba devēja prasībām, un dažiem tā ir problēma,” stāstīja karjeras konsultante Inese Markēviča.

Garantēts minimālais ienākums šķita daudzsološa iespēja pārvarēt inerci un cilvēkiem atgriezties darba tirgū. Tomēr tas līdz šim tas nav attaisnojis uz sevi liktās cerības. Bet augošais bezdarba līmenis gan attīstītajā gan jaunattīstības pasaulē prasa drīzu risinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti