Ankara abām Ziemeļvalstīm pārmeta patvēruma sniegšanu aizliegtā kurdu separātistu grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) kaujiniekiem. Savu veto Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO Turcija ir atcēlusi, bet vēl nav ratificējusi iestāšanās protokolus.
Trīspusējā tikšanās notiks Somijā. Lai gan Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto konkrētu datumu nav minējis, Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu iepriekš sacīja, ka puses tiksies nākamnedēļ, 26.augustā.
Tikmēr Zviedrijas valdība pagājušajā nedēļā izlēma izdot Turcijai kādu par krāpšanu notiesātu un meklēšanā izsludinātu vīrieti. Tas ir pirmais šāds gadījums, kopš Ankara pieprasīja Stokholmai izdot virkni meklēšanā izsludinātu Turcijas pilsoņu apmaiņā pret piekrišanu pieņemt oficiālo Zviedrijas lūgumu par valsts uzņemšanu NATO.
Tiesa, Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdags vēl šonedēļ izteicās, ka ar Zviedrijas apņemšanos izdot vienu notiesātu Turcijas pilsoni ir stipri par maz to saistību kontekstā, ko Zviedrija uzņēmusies, lai nogludinātu savu ceļu uz dalību NATO.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Taču NATO samita priekšvakarā Turcija pauda atbalstu Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO.
Attiecīgi dienu vēlāk - 29.jūnijā - Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei.
Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO ir ratificējušas Amerikas Savienotās Valstis un vairāk nekā puse no 30 NATO dalībvalstīm.
