Labrīt

LR korespondents Artjoms Konohovs par jaunumiem Katalonijā

Labrīt

"Dod pieci!" komandai pasniegs Eiropas Pilsoņa balvu

Ina Strazdiņa par Eiropas Savienības un NATO kopīgo hibrīddraudu centru Somijā

Somijā tapis kopīgais ES un NATO hibrīda draudu centrs

Somijā oficiāli ir atklāts Eiropas Savienības (ES) un NATO kopīgais hibrīda draudu centrs, kura uzdevums būs izstrādāt stratēģiju, kā norāda mediji, „gan tvītu, gan tanku” gadījumos. Šis ir pirmais Eiropas Savienības un NATO kopīgi veidotais centrs, kas arī vienlaikus norāda, ka abas organizācijas arī praktiski apvieno spēkus.

Hibrīda draudi pēc Krimas aneksijas

Hibrīda draudi

Agresija, kas tiek īstenota ar militāriem un nemilitāriem līdzekļiem, izmantojot slēptas un atklātas operācijas.

Veidi: propaganda, nepatiesa informācijas izplatīšana medijos un internetā, gan parasta, gan neordināra spēka pielietošana. Tie var būt karavīri formās vai civilā apģērbā, arī provokācijas uz robežām.

Hibrīda draudu centrs Helsinkos darbu faktiski ir sācis jau septembrī, bet tagad ir notikusi oficiālā atklāšanas ceremonija ar NATO ģenerālsekretāra Jens Stoltenberga un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni piedalīšanos. Par to, ka Somijā, Helsinkos varētu būt šāds centrs, runāja jau kādu laiku, īpaši aktīvi pēc Krievijas agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas.

Somija nav NATO dalībvalsts un arī pagaidām negatavojas pievienoties aliansei, bet tā aktīvi aizstāv drošības un aizsardzības attīstības ideju Eiropas Savienībā.

Lai gan Somija ir Krievijas robežvalsts, līdz šim tās valdība publiski izteikusies, ka tai nekādu problēmu ar šo faktu nav. Tomēr tas, ka Helsinkos ir šis centrs norāda, ka Somija ir stratēģiski ieinteresēta šādas institūcijas klātbūtnē.

„Mums ir jāapzinās sava neaizsargātība, un mums ir jābūt gataviem un modriem,” centra atklāšanā sacīja Somijas prezidents Sauli Nīnisto.

Hibrīda draudi ir pastāvējuši vienmēr, taču īpaši pēc Ukrainas konflikti no Krievijas puses tie ir pieņēmušies spēkā. Kā centra atklāšanā norādīja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, pēdējā laikā ir ļoti paplašinājies darbības lauks un pieaudzis ātrums, kādā šie draudi notiek. Tieši tas ir arī licis abām organizācijām apvienot spēkus. Tagad Eiropas Savienības un NATO kopīgā centra Helsinkos uzdevums ir analizēt šos draudus un izstrādāt stratēģiju pret tiem gan Eiropas teritorijā, gan ASV.

Centrā aktīvi patlaban darbojas 12 valstis, to vidū arī Latvija.

Interesanti, ka tad, kad Helsinkos atvērās jaunais centrs, internetā parādījās mājaslapas ar Krievijas domēnu „ru”, kurās tas ļoti asi tika kritizēts.

Sāk apzināties hibrīda ieroču spēku

Eiropu, īpaši tās rietumos, kas nav pieredzējuši, piemēram, padomju sistēmu, pārliecināt par to, cik patiesībā šāds hibrīda draudu ierocis ir jaudīgs, bija grūti.

Eksperti norāda, ka tas ir ilgstošs Eiropas naivums.

Briselē par šo Krievijas propagandas apdraudējumu skaidrošanu ir arī jāpateicas  nevalstiskajām organizācijām, domnīcām un arī Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī aktīvākajiem dalībvalstu pārstāvjiem, ministriem, diplomātiem, vēstniekiem no Austrumeiropas un Centrāleiropas, kas apzinās šīs problēmas smagumu un ilgstoši to ir mēģinājuši skaidrot. Īpaši pēc Krievijas agresijas Ukrainā, tad ASV prezidenta un vairākām Eiropas Savienības līderu vēlēšanām par propagandas un dezinformācijas nozīmi runāja vai katrā forumā un konferencē Briselē.

Relatīvi nesen Eiropas Savienības izveidoja arī stratēģiskās komunikācijas grupa "East StratCom Task Force", kas saskaņā ar Eiropas Savienības Augstās pārstāves Federikas Mogerīni sacīto, divu gadu laikā atklājusi vairāk nekā 3000 dezinformācijas gadījumu krievvalodīgajos medijos. Tā Mogerīni sacīja Briselē notikušajā konferencē "Hibrīddraudi ES: esošais stāvoklis un prognozes nākotnei".

Un Mogerīni pārsteidzoši minēja arī to, ka

ar pretimstāvēšanu dezinformācijai nav pietiekami un galvenā uzmanība jāpievērš maksimāli caurredzamai Eiropas Savienības politikas izskaidrošanai,

jāstāsta reāli stāsti par tās pozitīvo ietekmi uz cilvēku dzīvēm. "Tas ir tieši tas, ar ko "East StratCom" nodarbojas Austrumu partnerības valstīs, tajā skaitā Austrumu partnerības novembra samita priekšvakarā," sacīja Mogerīni. Austrumu partnerības samits, ko rīkos patlaban ES prezidējošā Igaunija, notiks 24.novembrī Briselē.

Eiropas Savienības problēma joprojām ir tā, ka dalībvalstis ļoti dažādi izturas pret hibrīda apdraudējuma faktu. Daudzām tas arī šķiet pārspīlēti, kas savukārt liedz veidot vienotu, koncentrētu Eiropas uzskatu un attieksmi pret notiekošo.

Turpina apvienot spēkus

Ļoti iespējams, ka ES un NATO spēku apvienošanu līdzīgā veidā varēs redzēt arī turpmāk. Arī NATO līderis Jenss Stoltenbergs un ES Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni ir ļoti noskaņoti sadarboties. Abi līderi arī regulāri tiekas.

Arī tagad, kad arvien vairāk runā par ES aizsardzības spēju stiprināšanu, tas allaž tiek skatītas NATO kontekstā, lai tā būtu drīzāk palīdzība aliansei, nevis tās apgrūtināšana. Un arī Stoltenbergs ir izteicies, ka šajā ziņā spēcīga ES būs tikai ieguvums NATO.

Nesen NATO ģenerālis Bens Hodžess intervijā raidorganizācijai „DW” izteicās, ka NATO un Eiropas Savienībai ir jāveido militārā Šengena, tātad faktiski maksimāli jāatvieglo sadarbība, šajā ziņā jāsaplūst, noņemot birokrātiskas robežas, kas ir katrā dalībvalstī, piemēram, gadījumā, ja pēkšņi ir nepieciešama ārkārtēja mobilizēšanās, jāizmanto ceļi bruņu tehnikai un tamlīdzīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti