Dažādus hibrīdkara elementus mūsdienās izmanto visas autoritārās valstis. Par to ir cieši pārliecināti eksperti, kuri strādā Eiropas Izcilības centrā hibrīddraudu atspēkošanai. Šī starptautiskā organizācija jau vairākus gadus darbojas Somijas galvaspilsētā. Centra uzdevums ir palīdzēt dažādām valstīm izprast hibrīddraudu paveidus un apmainīties ar informāciju par to novēršanu.
Tādēļ arī turpmākā pusgada laikā, kamēr Somija vadīs ES Padomes darbu, īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu valstu amatpersonu un politiķu izpratnes, kā arī reaģēšanas spēju stiprināšanai šajā jomā.
Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto ir pārliecināts, ka mācības var dot būtisku pienesumu.
"Gan militārās, gan civilās iestādes krīzes situācijās var darīt tikai to, kam viņi ir apmācīti. Krīzes laikā jūs nevarat rīkoties spontāni un izdomāt kaut ko jaunu. Tādēļ gan armijai, gan civilajiem dienestiem ir jātrenējas, izspēlējot dažādus scenārijus. Līdz ar to mūsu prezidentūras laikā mēs plānojam rīkot šādas apmācības, izmantojot noteiktus scenārijus. Tas ļaus mums saprast, kā iestādes spēj reaģēt un ko mēs varam darīt kopā," sacīja Hāvisto.
Līdzīgās domās ir arī Somijas iekšlietu ministre Marija Ohisalo. "Hibrīduzbrukumu mērķis ir vājināt sabiedrības saliedētību un iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldes iestādēm. Piemēram, dezinformācija te ir būtisks rīks. Tā tiek izmantota, lai radītu neapmierinātību un neuzticību. Dezinformācijas kampaņas izmanto sociālos tīklus un jaunos medijus, lai mēģinātu radīt alternatīvo realitāti."
Paredzēts, ka hibrīddraudu apmācības izies ārlietu resora augstākā ranga darbinieki, kā arī iekšlietu un finanšu ministri no 28 bloka valstīm.
Apmācības tiks balstītas uz kāda iedomāta notikuma scenāriju. Un dalībniekiem tiks piedāvāts mēģināt atrisināt konkrēto problēmu. Somijas amatpersonas pagaidām nevēlas atklāt, kāds tieši būs apmācību scenārijs. Tomēr ir skaidrs, ka finanšu jomā noturība pret hibrīddraudiem ir īpaši būtiska.
Arī Latvijā redzēts, ka pat mazākās anonīmās baumas vai viltus ziņas par kādas bankas stabilitāti var likt daudziem cilvēkiem skriet pie bankomāta, lai izņemtu naudu. Šādu baumu izplatīšana arī var būt hibrīduzbrukuma paveids ar mērķi vājināt iedzīvotāju uzticību finanšu sistēmai.
"Noturība pret hibrīduzbrukumiem veidojas visā sabiedrībā kopumā. Ja sabiedrībā var vienlaicīgi pastāvēt gan plurālisms, gan saskaņa, tad hibrīdietekmei nav pārāk daudz vietas. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai dažādu valsts pārvaldes atzaru pārstāvji iesaistītos noturības veicināšanā pret hibrīddraudiem," teica Somijas iekšlietu ministre Ohisalo.
Arī ārlietu ministrs Hāvisto atzina, ka hibrīduzbrukumi mēdz būt ļoti dažādi. Turklāt parasti vienlaikus tiek pielietoti vairāki elementi.
"Mēs redzam, ka visām lielvarām ir sava ietekme. Krievija atrodas mums blakus, tādēļ šeit mēs vairāk sajūtam Krievijas ietekmi. Piemēram, jautājumā par bēgļiem. Kad 2015. gadā Eiropā bija nopietnas problēmas ar bēgļiem, pēkšņi bēgļi sāka parādīties arī pie mūsu austrumu robežas. Tā nebija nekāda nejaušība. Tas tika darīts ar mērķi traucēt vai uzlikt lielāku slogu mūsu robežsardzei. Tas pats notika arī Norvēģijā. Arī šādas situācijas ir daļa no hibrīdietekmes," norādīja Hāvisto.
Ohisalo piebilda, ka sociālo mediju vide ir ļoti pateicīga dažādiem hibrīduzbrukumiem, jo fotogrāfijas vai nezināmas izcelsmes paziņojumi ar aicinājumu neticēt nedz varas iestādēm, nedz medijiem, kā arī sazvērestības teorijas ātrā laikā var sasniegt plašu auditoriju.
"Pirms vairākiem gadiem, kad es sāku izmantot "Twitter", diskusijas sociālo mediju platformās Somijā bija krietni savādākas. Un tas nav saistīts tikai ar to, ka man toreiz bija mazāk ietekmīgs amats.
Mūsdienās ir kļuvis krietni vienkāršāk kādam uzbrukt, palaist viltus ziņas un izmantot interneta troļļus," uzskata Somijas iekšlietu ministre.
Apmācību rezultātus plāno izvērtēt ES valstu aizsardzības ministri. Somijas amatpersonas cer, ka tas ļaus pilnveidot sadarbību starp valstīm, kā arī palīdzēs ātrāk un labāk reaģēt īsto uzbrukumu laikā.
