Šī ir vēsturiska diena Somijai un tās iedzīvotājiem. Tā svētdien, 15. maijā, paziņojis valsts prezidents Sauli Nīniste, informējot plašāku sabiedrību par to, ka prezidents un valdības ārlietu komiteja ir panākuši vienošanos par valsts iestāšanos NATO. Kā uzsvēris Nīniste, lēmums pēc 75 gadu ilgas neitralitātes pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei nozīmēs arī milzīgu pavērsienu sabiedrības domāšanā un drošības uztverē.
Pirms oficiālā pieteikuma iesniegšanas gan vēl nepieciešamas konsultācijas ar parlamentu. Šāda parlamenta sēde ir paredzēta jau pirmdien, un, kā norādījusi Somijas premjerministre Sanna Marina, gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā. Sanna Marina arī paudusi cerību, ka jau nākamajā nedēļā kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē: "Protams, mēs esam ieinteresēti, lai ratifikācijas process būtu pēc iespējas īsāks un noritētu bez aizķeršanās. Tāpēc mēs šajā pavasarī esam diskutējuši ar NATO dalībvalstīm gan par mūsu procesu, gan mūsu spējām, un mēs turpināsim šīs sarunas arī turpmākajos mēnešos. Līdz šim mēs NATO ietvaros neesam redzējuši nekādus mājienus par to, ka Zviedrijas vai Somijas dalība aliansē varētu radīt kādas problēmas – mums ir visas spējas un mēs jau esam cieši sasaistītas ar NATO."
Taču pēdējo dienu laikā gan Somiju, gan Zviedriju visai bažīgas ir padarījis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Viņš izteicies, ka Skandināvijas valstis ir kļuvušas par patvērumu teroristiem, ar to noteikti domājot pašā Turcijā par teroristiem pasludināto kurdu uzņemšanu. Erdogans arī kritizējis bijušos valsts vadītājus, kuri 1952. gadā aliansē uzņēma Grieķiju, ar kuru joprojām ir domstarpības par sadalīto Kipru. Kā svētdien izteicies Somijas prezidents Sauli Nīniste, viņam Erdogana nostāja ir pārsteigums: "Atklāti sakot, es esmu nedaudz apjucis, jo aptuveni pirms mēneša man bija telefonsaruna ar prezidentu Erdoganu. Un tieši viņš uzsvēra, ka mūsu pieteikums dalībai NATO tiks izskatīts labvēlīgi. Es viņam par to pateicos. Tāpēc man rada izbrīnu, ka pirms divām dienām izskanēja jau pavisam citi apgalvojumi, vakar mēs jau dzirdējām, ka Turcija atkal skatās pozitīvi, un pēc tam uzreiz viss atkal ir pavērsies negatīvi. Manuprāt, mums pašlaik ir nepieciešama ļoti skaidra atbilde. Un es esmu gatavs jaunām sarunām ar prezidentu Erdoganu par tām problēmām, uz kurām viņš ir norādījis."
Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu svētdien paskaidrojis, ka Somijas nostāja esot pietiekami konstruktīva, taču Zviedrijas izteikumi gan esot ļoti provokatīvi.
Kā pēc Somijas līderu šīsdienas paziņojuma norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, NATO izskatīs iespēju sniegt Somijai un Zviedrijai drošības garantijas pārejas periodā līdz dalības apstiprināšanai.
Citstarp šāda palīdzība varētu izpausties arī kā NATO klātbūtnes palielināšana reģionā.
Stoltenbergs arī paziņojis, ka Turcija pašlaik nebloķē ne Zviedrijas, ne Somijas iestāšanos aliansē, paužot pārliecību, ka izdosies atrast kopēju valodu un kopsaucējus iestāšanās sarunu virzībai uz priekšu. Šim viedoklim stingru atbalstu paudis arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
