Porvo stāsts ir sens un ļoti interesants. LTV ir iespēja satikt kādu arhitektu, kurš ir palīdzējis restaurēt šeit vairāk nekā 100 namus.
"Porvo pastāv kopš 1347. vai 1372. gada - neviens droši nezina. Bet tas, ko mēs redzam šobrīd, ir kopš 18. gadsimta sākuma," norāda arhitekts un restaurators Lauri Risanens.
Arhitekts LTV parāda arī savu māju, kuru dēvē par lielo laivu, jo agrāk bijis sapnis ar kuģi apceļot visu pasauli, bet plāni mainījās un viņš iegādājās šo koka māju.
"Tā ir uzbūvēta, saliekot kopā četras atsevišķas mājas, un mēs to lēnām renovējam jau 30 gadu garumā, un tagad varu teikt, ka tā ir diezgan labā stāvoklī," Lauri Risanens stāsta.
Jautāts, no kāda materiāla koka majas ir būvētas, viņš atbild: "Tās ir tādas kā brusas, aptuveni 15 centimetru biezas, un tās ir apšūtas ar dēļiem."
Tomēr šādu māju renovācija noteikti nav lēta. "Jā, tas ir diezgan dārgi, un mūsdienu būvnormatīvi nosaka, ka tās ir vairāk jāsiltina, un tā ir problēma ar senām ēkām, jo no ārpuses tās siltināt nedrīkst, lai nemainītos ēkas fasāde," norāda arhitekts.
Agrāk Porvo dzīvoja tirgoņi, bet nu Porvo vecpilsēta ir saņēmusi UNESCO pasaules mantojuma statusu. Savulaik ēku renovāciju finansiāli atbalstīja valdība, tāgad vairs ne, jo katram pašam par savu īpašumu ir jārūpējas. LTV satiek arī Lauri sievu, kura viennozīmīgi labāk izvēlas dzīvot koka mājā.
"Tas iemesls ir tas, ka māja elpo, gluži tāpat kā mēs cilvēki; paneļu mājās man vienmēr ir alerģija, tā ka veselībai labāka, manuprāt, ir koka māja," viņa saka.
Stāsts par Porvo sākās 1760. gadā, kad šeit bija milzīgs ugunsgrēks. Dažus gadus vēlāk no visas Porvo apkaimes tika savestas aptuveni 230 mājas uz Porvo centru.
Jautāts, vai tās ir labā stāvoklī, Lauri atbild apstiprinoši.
"Lielākā daļa, bet vēl 70. gados bija risks, ka tās nolīdzinās līdz ar zemi, jo tika izstrādāts jauns pilsētas plānojums, kas paredzēja celt jaunus namus. Šeit nebija ne ūdens, ne kanalizācijas un dzīvoja nabadzīgi cilvēki. Par laimi tad daudzi saprata, ka šī pilsēta ir vērtība, jaunieši tos [namus] iegādājās, jo tiem bija ļoti zema cena, un sāka atjaunot," norāda arhitekts.
Pilsētā ar šaurajām bruģētajām ieliņām mijas 300 gadu senas ēkas ar simtgadīgām, kā arī ar pavisam nesen uzceltām. Taču vienotā stila dēļ dažkārt pat nevar pateikt, kura māja ir gadsimtiem sena un kura jauna.
Interesants fakts ir tas, kādēļ šīs koka ēkas pārsvarā ir krāsotas sarkanas un dzeltenas. Koka mājās dzīvoja nabadzīgāki cilvēki, kuri nevarēja atļauties iegādāties un uzcelt ķieģeļu mājas un tāpēc imitēja krāsu - nokrāsoja tās sarkanas vai arī dzeltenas, kā izskatās kārtīgas akmens mājas.
Pilsētā ir daudz dažādu suvenīru veikaliņu, kā arī dažādas kafejnīcas, jo vasaras laikā šeit apmeklētāju netrūkst. Vietējie ir lepni būt šīs pilsētiņas iedzīvotāji.
"Man šeit ļoti patīk, un ne velti man ir antīko lietu veikaliņš, tas jau parāda, ka man patīk senas lietas ar vēsturi," stāsta vietējā vārdā Ulla. "Es šeit dzīvoju jau piecus gadus. Arī agrāk dzīvoju senā koka mājā, un man visvairāk patīk šejienes estētika. Es dzīvoju tepat blakus, tajā zilajā mājā, un šīs ēkas elpo, pat ja vasara ir ļoti karsta. Mājā ir patīkami, un ziemā ir pietiekoši silts, protams, caur logiem nedaudz pūš, un grīda ir pavēsa, bet man ir biezs paklājs."
Līdzīgās domās ir arī konkurente no blakus veikaliņa.
"Manuprāt, dzīvot koka mājā ir ļoti veselīgi, jo tajās ir lielisks gaiss, un tas somiem ir galvenais iemesls, kāpēc mums tās patīk," stāsta sieviete vārdā Eija. "Es apsildu māju ar elektrību, kaut arī šeit ir vecās krāsnis, tās diemžēl nestrādā, bet tas ir sīkums salīdzinājumā ar to, cik šeit ir jauki," viņa norāda.
Viens no zinošākajiem cilvēkiem Somijā par koka izmantošanu būvniecībā ir profesors Peka Heikinens, kurš māca topošos arhitektus izmantot koku vissarežģītākajos projektos un Porvo redz kā piemēru, ka koks ir izcils materiāls.
"Protams, Porvo pilsēta ir viens no mūsu nacionālajiem dārgumiem. Kā mani kolēģi ir pētījuši, senākajām koka ēkām ir pat vairāk nekā 300 gadus vecas koka detaļas, kas pierāda to, ka koks ir ļoti izturīgs materiāls, ja to saglabā. Kā arī tā ir ļoti patīkama vieta, kuru daudzi vēlas apskatīt un tajā dzīvot. Un Porvo ir pierādījums tam, ka senās koka ēkas var ļoti veiksmīgi pielāgot mūsdienu prasībām, neskatoties, ka tām ir teju 300 gadu," viņš norāda.
"Tā jau ir modernā konstrukcija - koka karkasa māja. Mūsdienās Somijā lielākā daļa jaunās koka mājas šādi tiek celtas nevis no guļbaļķiem," jaunuzceltu namu rāda arhitekts.
"Augot koks uzņem oglekļa dioksīdu, sadedzinot tas nonāk atmosfērā, bet izmantojot to būvniecībā, tas kokā paliek, tā kā ir videi draudzīgāk būvēt koka mājas, kā arī ilgtermiņā tas ir izdevīgāk, nekā izmantot betonu vai ķieģeļus," viņš norāda.
Tomēr Porvo mājas, kas ir sliktā stāvoklī, mēdz arī nojaukt. LTV redzēja divu nojauktu māju vietas, taču, visticamāk, ka šeit būvēs jaunas koka mājas, jo tomēr Porvoo pilsētai esot jābūt koka arhitektūras zīmē.
No visām senajām koka mājām nojauktas ir aptuveni 20. No pārējām lielākā daļa jau ir atjaunotas, bet dažās darbi vēl turpinās. Ne senā Porvo centra paejot nedaudz tālāk, valda jau salīdzinoši jauna arhitektūra.
"90. gados šī privātmāja jau tika renovēta, bet tika izvēlēti nepareizi materiāli, tāpēc tagad viss tiek pārtaisīts," skaidro Risanens. "Ģimene, kurai pieder šī māja, nevar iedomāties, dzīvot kur citur, viņiem patīk māja, dabīgie materiāli un tās vēsture, un mēs būvējam, kā senos laikos, izmantojot dabīgus materiālus," viņš stāsta.
Šajā mājā esot bijušas problēmas ar mitrumu, tātad pelējumu, un teju viss tiek mainīts - no vecās mājas palikušas vien ārsienas un jumts.
"Es varu teikt, ka šajā gadījumā renovācija maksā dārgāk, nekā to no jauna uzcelt," Risanens piebilst. Darbi ilgšot pusgadu un izmaksas ir ap 2000 eiro par kvadrātmetru. Tomēr tas neesot šķērslis senās koka ēkas atjaunošanā.
