Helsinku universitātes Somijas un Skandināvijas vēstures docents Kai Hagmans skaidro, ka somu ilgas pēc astoņdesmitajiem gadiem ir saistāmas ar pamatdrošības sajūtu ekonomikas stabilitātes periodā valstī un visā Eiropā.
Eironostalģija somus vajā joprojām: ar vārgiem panākumiem ir mēģināts pat vākt parakstus petīcijai, lai marka atgrieztos, un politiskajos gaiteņos ar šīs nostalģijas uzturēšanu nodarbojas populistiskie nacionāļi, eiroskeptiskā partija „Īstie somi". Taču ierindas iedzīvotājus – tos, kuri lielu dzīves daļu bija pieraduši norēķināties somu markās, pavada eiroaklums.
Eiro ir Somijas valsts oficiālā valūta jau divpadsmit gadus, taču daudzus patērētājus joprojām moka tā saucamais eiroaklums, kad visi iepirkumi galvā tiek pārrēķināti markās. Somijā tas nozīmē eiro reizināšanu ar seši, jo 2002. gadā, kad Somijā tika ieviesti eiro, viens eiro bija pielīdzināms sešām somu markām. Reizrēķinu ar seši visbiežāk somi lieto, ja pirkums ir ļoti liels, kaut kas kāds, ko iegādājas reti. Tāpat pārrēķins markās bieži tiekot lūgts bankā, kad tiek kārtots ilgtermiņa aizņēmums, piemēram, dzīvokļa iegādei. Eiro darbības laikā somam gan esot psiholoģiski vieglāk paprasīt algas pielikumu, jo summa eiro neizklausoties tik liela kā somu markās.
Līdzīgi kā cituviet eirozonas jaunpienācēju valstu vidū, arī Somijā pirms 12 gadiem visvairāk bažījās par iespējamo cenu kāpumu. Visskaudrāk somi izjuta mazo pakalpojumu un ikdienas preču cenu pieaugumu: cenas kāpa laikrakstiem, kinobiļetēm, peldbaseina apmeklējumam, taču ir kāda lieta, ko, jautāts par markas pāreju uz eiro, piemin un atceras ikviens soms: naktī, kad valstī ienāca eiro, kafijas tasītes cena trīskāršojās, dažās vietās – pat pieckāršojās. Šodien Somijā kafijas tasītes cena svārstās no pusotra eiro studentu kafejnīcās līdz pat pieciem eiro Helsinku „Torni" viesnīcas Ateljē bārā.
Somi cerēja, ka līdz ar eiro ienākšanu cenas Somijā varētu pat samazināties, izlīdzinoties ar citām eirozonas valstu cenām, jo jau toreiz Somija bija viena no dārgākajām vietām Eiropā. Tomēr cerības nav piepildījušās - ar augstajiem nodokļiem un lielām dzīvošanas izmaksām Somija ierindojas Eiropas dārgāko valstu trijniekā.
Somijas marku uz eiro varēja apmainīt tikai desmit gadus. Interesanti, ka neapmainītas palika somu markas apmēram 200 miljonu eiro vērtībā. Tas izskaidrojams ar kolekcionāru interesi, un arī katrs soms kādas markas vēlējās saglabāt par piemiņu. Pievienošanās eirozonai sarežģīja arī naudas atmazgāšanas iespējas, tādēļ tiek lēsts, ka prāvas summas nederīgas, skaidras naudas palicis noziedzīgo grupējumu rokās.
Par eiro ienākšanu Latvijā šonedēļ plaši stāstīts Somijas televīzijā un laikrakstos – pārsvarā ar lielām simpātijām un laba vēlējumiem, jo tieši pēdējos gados Latviju iecienījuši somu tūristi.
