Krievijas radītā drošības krīze Somijā atkal uzkurinājusi debates par pievienošanos NATO. Gan prezidents Sauli Nīniste, gan premjerministre Sanna Marina Jaungada uzrunās uzsvēra, ka Helsinki saglabā sev tiesības jebkurā brīdī pieņemt lēmumu par pievienošanos aliansei.
Salīdzinot ar pēdējo šādu aptauju pirms diviem gadiem, dalību aliansē atbalsta par 8% lielāks respondentu skaits. Atbalsts Somijas dalībai aliansē pieaugtu vēl par teju 10%, ja iestāties NATO izlemtu arī kaimiņvalsts Zviedrija.
NATO vadība izteikusies, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija izteiktu vēlmi pievienoties NATO, šo jautājumu varētu ļoti ātri nokārtot.
Ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kas ir pret Somijas iestāšanos NATO. Iepriekš tādu bijis 53% un pat 68%. Aptaujā secināts, ka pieaudzis arī to respondentu skaits, kas nav droši par to, vai ir par vai pret Somijas dalību aliansē.
Somija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas pēc Aukstā kara nav ievērojami samazinājusi savu armiju. Tas, ka Somijai ir 1340 kilometrus gara robeža ar Krieviju, kā arī atmiņas par Ziemas karu, kad somiem 1939./40. gadā nācās savu neatkarību ar ieročiem rokās aizstāvēt pret toreizējās Padomju Savienības agresiju, ir iemesls tam, ka drošības jautājumiem Helsinkos vienmēr ir augsta prioritāte.
