Eksperimentā Somijā pēc nejaušas atlases noteica 2000 bezdarbnieku, kuriem divus gadus maksāja 560 eiro bezdarbnieka pabalstu, to turpinot maksāt vēl gadu pēc tam, kad darbs atrasts.
Eksperiments notiek jau divus gadus, un līdz gada beigām pabalstos būs izmaksāti vairāk nekā 26 miljoni eiro.
Somijas valdības mērķis – vairāk nodarbināto. Ja algots darbs nav iespējams, tad rosināt mikrouzņēmumu atvēršanu un pašnodarbinātību. Nepārtraukt pabalsta izmaksu, bet turpināt vēl gadu pēc iekārtošanās darbā vai uzņēmējdarbības sākšanas, paredzēts kā galvenais finansiālais stimuls.
Eksperimenta vadītājs, profesors Olijs Kangas sūkstās - vajadzējis iesaistīt vairāk cilvēku, turpināt projektu ilgāku laiku un izvēlēties citus atlases kritērijus.
"Kad plānojām šo eksperimentu, cerējām iesaistīt 10 000 cilvēkus. Taču tādā gadījumā izmaksas būtu daudz lielākas.
Tādēļ valdība vairāk līdzekļu nepiešķīra. Izmantojām to, kas bija, proti, šos divus tūkstošus cilvēku," stāsta Kangas.
Stājoties darbā, bezdarbnieki zaudē pabalstu. Vidējā alga Somijā ir aptuveni divi ar pusi tūkstoši eiro. Atbilstoši ir arī visai augsts cenu līmenis. Atgriežoties darbā, zemu atalgots darbinieks savā pārbaudes laikā riskē nevarēt "savilkt galus". Tādēļ pabalsta izmaksa arī pēc iekārtošanās darbā ir spēcīgs stimuls ātrāk atsākt darba gaitas un pelnīt vairāk.
Politiķe Ilze Viņķele bija viena no dažādu valstu politiķiem, kas pievērsa uzmanību Somijas eksperimentam un aktualizēja šo ideju Latvijā. Viņa nesteidzas norakstīt šo ideju, uzskatot, ka arī šajā jomā Latvijai jāraugās pēc inovatīvā.
"Mana pārliecība ir tāda, ja mēs esam "start-up" lielvalsts, proti, mēs esam aktīvi uz uzņēmējdarbības inovācijām,
kādēļ lai Latvija būtu tā valsts, kas nemēģina arī sociālajā politikā," saka Viņķele.
Viņa skaidro, ka nereti bezdarbniekam, sākot darba gaitas, būtiski pieaug izmaksas, un tad cilvēks ir smagas izvēles priekšā – vai šmaukties un nedeklarēt savus ienākumus, lai nezaudētu pabalstu.
"Iejušanās to cilvēku ādā, kam ir grūti, kā viņi jūtas, kā dzīvo, kāds stresa līmenis viņiem jāpiedzīvo, tas diemžēl ir retums Latvijas politikā," saka Viņķele.
Mediju ziņas, ka Somijas eksperiments cietis neveiksmi un pārtraukts, ir ievērojams pārspīlējums, saka profesors Kangas. Valdība vispirms vēlas iepazīties ar šī brīža rezultātiem. Bet to apkopojums un analīze būs pieejami tikai nākamgad. Tad, iespējams, eksperimentam atkal dos zaļo gaismu.
"Pēc gada pie mums notiks vēlēšanas parlamentā. Un valdība var radīt nesaskaņas.
Atkarībā no tā, kas tiks pie varas, būs zināms, vai eksperiments tiks turpināts vai ne," skaidro Kangas.
Līdzīgs eksperiments nule uzsākts Kanādā. Tur pilotprojektā piedalās četri tūkstoši cilvēku un tas ilgs trīs gadus.
