De Facto

Tranzīta karus varētu noslēgt ar „Ventspils naftas” pārdošanu

De Facto

Viena ministrija aizliedz zivju produktu piegādi, otra – tās ražošanas veicināšanā iegulda miljonus

Somija aizvien plāno celt kopīgu atomelektrostaciju ar Krieviju

Somija aizvien plāno kopīgu atomelektrostaciju ar Krieviju

Somija joprojām nevar tikt pāri "finlandizācijas" politikas mantojumam, tās politiķi un sabiedrība nav gatavi ieņemt stingru pozīciju attiecībā uz Krieviju. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" norāda Somijas ārpolitikas pētniecības institūta vecākā pētniece Katri Pineniemi.

Viens no lielākiem Krievijas un Somijas kopprojektiem ir jauna atomelektrostacija "Fennovoima". Tās būvniecību plāno uzsākt pēc diviem gadiem. Vairāk nekā trešdaļa pieder Krievijas "Rosatom". Līgums arī paredz, ka tieši "Rosatom" pirmos desmit gadus piegādās degvielu. Reaktora tips - arī Krievijas.

Somijas parlaments "Fennovoima" projektu atbalstīja pērn decembrī. Lēmuma pieņemšanu daudzi uzskata par necaurspīdīgu - īstie argumenti par labu sadarbībai ar Kremlim pietuvināto "Rosatom" nav skaidri.

""Fennovoima" atbalstītāji sākumā teica, ka reaktors domāts tam, lai mēs kļūstam neatkarīgāki no Krievijas enerģētikas tirgus. Tagad viss apgriezās kājām gaisā. Daudzi politiķi un ierēdņi uzskata, ka, ja mēs nesadarbosimies ar "Rosatom", tas ietekmēs mūsu attiecības un biznesu ar Krievijas uzņēmumiem. Tas, vai vispār ir ētiski iesaistīties biznesā ar valsti-agresoru, pat nebija apspriests. Ja tu mēģini par to runāt, tad tiec apvainots Somijas-Krievijas attiecību bojāšanā. Eiropas Savienības sankcijas neiekļauj sevī enerģētikas jomu, domāju ka te savu roku pielika arī atsevišķu Somijas politiķu lobijs," raidījumam "De facto" stāsta  Somijas parlamenta deputāte Hanna Halmenpā no "Zaļās partijas".

Somijas ārpolitikas pētniecības institūta vecākā pētniece Katri Pineniemi skaidro, ka "Fennovoima" gan nav vienīgais Somijas un Krievijas kopprojekts. Piemēram, abas valstis būvē ledlaužus kuģu būvētavā, kas atrodas Helsinkos.

"Somijai ir tāds ieradums - mēģināt būvēt ar Krieviju reģionālus pārrobežu projektus un cerēt, ka soli pa solim Krievija integrēsies Eiropas Savienības lietu kārtībā. Bet šāda taktika nedarbojas, jo procesā izmainījās pati Krievija, tā tagad dzīvo ilūzijā, ka Rietumi tai uzbrūk. Mums ir jānāk klajā ar jaunu politiku. Lielā mērā mēs dzīvojam ar "finlandizācijas" mantojumu. Par ar Krieviju saistītajām lietām vienkārši nerunājam, nedebatējām, neskaidrojam sabiedrībai. Esmu pārliecināta, ka mēs varam tik tam pāri - tas ir laika jautājums," norāda Katri Pineniemi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti