Panorāma

Sešgadnieki pirmajā klasē – skolas bažīgas

Panorāma

Patēriņam graudu pietiks; ziemāji nīkst slapjumā

Somija – kā labi dzīvot slapjā, tumšā un aukstā zemē

Somija – kā labi dzīvot slapjā, tumšā un aukstā zemē. Anna Žīgure un Juka Rislaki par Somijas ideju

Kāda varētu būt Latvija, ja to nebūtu okupējusi Padomju Savienība? Tas, iespējams, ne vienam vien nāca prātā šonedēļ, kad savas valsts simt pastāvēšanas gadus svinēja somi. Somija pirms kara, tāpat kā mēs, tika dēvēta par Baltijas valsti. Taču somi uzveica padomju agresiju. Un tagad Somija ir viens no labklājības piemēriem pasaulei. Kas ir Somijas noslēpums? Par to LTV stāsta bijusī Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure un viņas dzīvesbiedrs, somu publicists Juka Rislaki.

Anna Žīgure ir pirmā Latvijas pēckara vēstniece Somijā un pirmā, kas tur akreditējās no Baltijas valstīm, un, šķiet, joprojām ir Somijā pazīstamākā latviete.

“Es biju diplomātiskā korpusa vecākā, visu Helsinkos akreditēto vēstnieku vecākā. Un tad prezidents Koivisto mani uzlūdza uz deju. Tas bija tāds ļoti negaidīts notikums, liels pārsteigums man un visiem pārējiem, medijus ieskaitot. Manu seju zināja un Latviju zināja, nāca klāt sveši cilvēki un teica – daudz gadu Latvijai, vēlam visu labu Latvijai! Tas bija tā ļoti aizkustinoši!” atceras Anna Žīgure.

Annas dzīvesbiedrs Juka Rislaki ir somu žurnālists, karikatūrists un grāmatu autors.  Jukas ieskatā, Somijas valsts pastāvēšanas ideja ir ļoti īsos vārdos pasakāma.

Kādreiz Somijas prezidents Mauno Koivisto intervijā Krievijas televīzijai to izteicis vispār tikai vienā vārdā – izdzīvot.

“Somijas ideja ir – kā var labi dzīvot tādā zemē, kur ir tikai purvi, ledus un tumšums un aukstums. Kā var samērā labi dzīvot,” saka Rislaki.  

“Saistībā ar Somijas simtgadi visbūtiskākais laikam, ko gribas pateikt ir, ka mums latviešiem Somija jau daudzus gadus – 100 un vairāk gadus - ir bijusi kā ideālā Latvija. Kurai mēs gribētu līdzināties,” saka Žīgure.

Anna Žīgure par godu Somijas simtgadei radījusi grāmatu, kur apkopots viss, ko latviešu prese vairāk nekā 100 gadu garumā rakstījusi par somiem, sākot no 1822.gada līdz brīdim, kad Latvija tika okupēta 1945.gadā.

Piemēram – latviešu ceļotāju iespaidi par somu zemi no 1907.gada laikraksta "Mūsu Dzīve":

 

“Kas ir Somijas noslēpums? Manuprāt, tas ir patriotisms, neatlaidīgs darbs, izglītība un sociālā garantija visiem,” uzskata Juka Rislaki.

“Un vairākums no somiem arī tagad maksā labprāt nodokļus, tāpēc ka viņi zina, ka to naudu lieto godīgi un ka no tās naudas būs labums visiem. Un par izglītību – vajag arī teikt, ka tas ir pilnīgi bezmaksas. Skolas un universitātes ir bez maksas,” stāsta Rislaki.

Gan Juka no somu skatpunkta, gan Anna no latviešu puses pamanījuši, cik vienoti somu sabiedrība gatavojusies simtgadei. Pateicībā neatkarības izcīnītājiem tūkstošiem talcinieku visā Somijā vija egļu vainagus ikvienam par valsts neatkarību kritušajam, daudzi brīvprātīgie pieteicās stāvēt godasardzē pie katra karavīra kapavietas, pirms tam vēl izzinot konkrētā kritušā dzīvesstāstu.

Helsinku centrālajā parkā izgaismojās 153 000 karavīru vārdi. Bet valsts nākotnei – neatkarības gadadienas bērnu fondam parlaments piešķīris 50 miljonus eiro ģimeņu labklājības un vienlīdzības veicināšanai.

Valsts prezidents Sauli Nīniste simtgades svētkus atklāja Helsinku tirgus laukumā, rotātā ar 100 Somijas karogiem. Somijā jau izsenis pierasts, ka uz svinīgo pieņemšanu tiek ielūgti visu sabiedrības slāņu pārstāvji un ikviens ar televīzijas starpniecību var sekot visai norisei daudzu stundu garumā. Svētki tika svinēti visā valstī –  darbavietās, krodziņos un mājās. Un esot izvērušies par plašākajām svinībām, kādas somi jebkad pieredzējuši.

Somijas krāsās šonedēļ tika izgaismoti arī ap 50 slaveni objekti dažādās pasaules valstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti