Solis uz priekšu, bet nepietiekami ambiciozs – Glāzgovas klimata vienošanās izsauc dažādas reakcijas

Dažādas reakcijas izsaukusi ANO klimata samitā Glāzgovā noslēgtā vienošanās, ar kuru valstis apņemas pastiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām. Daļa to uzskata par soli uz priekšu, bet citi to kritizē kā nepietiekami ambiciozu. Tagad valstīm ir dots gads, lai pārskatītu savus plānus cīņā ar klimata pārmaiņām.

Solis uz priekšu, bet nepietiekami ambiciozs – Glāzgovas Klimata vienošanās izsauc dažādas reakcijasUldis Ķezberis / Latvijas Radio

Divas nedēļas ilgušajai 26. ANO klimata konferencei Glāzgovā bija jānoslēdzas jau piektdien, taču sanāksmi nācās pagarināt, jo gandrīz 200 valstu delegācijas nespēja vienoties par gala vienošanās tekstu.

Sestdien, 13. novembrī, visu dienu turpinājās intensīvas sarunas, kurās tika saskaņoti valstu ļoti atšķirīgie viedokļi. Vēlu vakarā konferences prezidents Aloks Šarma ar atvieglojumu varēja paziņot, ka Glāzgovas Klimata vienošanās ir apstiprināta.

Dokumentā atzīts, ka valstu līdzšinējās apņemšanās samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu ne tuvu nav pietiekamas, lai novērstu, ka planētas vidējā temperatūra nepieaugtu par 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas.

Lai mēģinātu to sasniegt, valdības aicinātas pastiprināt savus klimata mērķus līdz 2022. gada beigām, nevis reizi piecos gados, kā prasīts iepriekš.

Nespējai izvirzīt un sasniegt stingrākus emisiju samazināšanas mērķus var būt katastrofālas sekas.  Zinātnieki apgalvo, ka globālās vidējās temperatūras paaugstināšanās par 1,5 grādiem pēc Celsija izraisītu ārkārtēju jūras līmeņa paaugstināšanos un stihijas, piemēram, postošu sausumu, iznīcinošas vētras un mežu ugunsgrēkus.

Šī vienošanās pirmo reizi aicina valstis samazināt atkarību no oglēm un samazināt subsīdijas naftai un dabasgāzei.

Taču formulējums izraisīja lielas domstarpības.

Pēdējā brīdī Indija, kuru atbalstīja Ķīna un citas no oglēm atkarīgās valstis, noraidīja klauzulu, kas pieprasīja "izskaust" ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Pēc Indijas, Ķīnas, ASV un Eiropas Savienības (ES) konsultācijām termins "izskaust" tika aizstāts ar "krasi ierobežot".

Vairākas attīstības valstis bija sašutušas par šīm izmaiņām, tomēr tās piekrita šim formulējumam, lai saglabātu vienošanos. Māršala Salu pārstāve Tīna Stīdža norādīja: "Apņemšanās attiecībā uz oglēm bija viens no spilgtajiem punktiem šajā dokumentā.

Tā bija viena no lietām, ko mēs cerējām ar lepnumu aizvest no šejienes un atgriezties mājās. Tāpēc ir ļoti sāpīgi redzēt, ka šis spilgtais punkts izbalēja."

Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timermanss uzskata, ka šāda vienošanās ir labāka par nekādu vienošanos.

"Tas ir tāpat kā pāriet no 24 karātu zelta uz 18 karātu zeltu, bet tas joprojām ir zelts. Tas, ka mēs speram konkrētus soļus uz priekšu, lai samazinātu izmantojamo ogļu daudzumu mūsu enerģijas vajadzībām, ir diezgan būtiski," sacīja Timermanss.

Bagātās valstis piekritušas dubultot finansējumu, ko tās maksās nabadzīgākajām valstīm, lai tās spētu pielāgoties klimata pārmaiņām un līdz 2025. gadam dekarbonizētu savu ekonomiku.

Pirmo reizi tiek atzīts, ka bagātajām valstīm ir jākompensē nabadzīgajām valstīm klimata pārmaiņu radītie zaudējumi un kaitējums, jo bagātās valstis ir atbildīgas par lielāko daļu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Nākamgad Ēģiptē notiks 27. ANO klimata konference.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt