Gandrīz visi patvēruma meklētāji devušies uz Itāliju vai Grieķiju, kurai piederošajās salās ieradušies 77 000 cilvēku, kamēr pērn vien 34 442 visa gada laikā, norāda BBC, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu aģentūru.
„Vidēji 1000 cilvēku ik dienu ierodas Grieķijas salās,” sacījis aģentūras pārstāvis Viljams Spindlers, piebilstot, ka vairums atbraukušo ir no Sīrijas. „Atbraukušo cilvēku skaits pieaug tik ātri, ka par spīti visām pūlēm vietējās kopienas un varas iestādes nespēj tikt galā,” teicis Spindlers. Viņš arī mudinājis Eiropu rīkoties un palīdzēt Grieķijai, kamēr situācija nav palikusi vēl ļaunāka un nav sākusies humanitārā katastrofa.
„Grieķijai ir steidzami vajadzīga palīdzība, un mēs sagaidām, ka Eiropa spers kādus soļus,” viņš piebildis.
Raksturīgi, ka, ierodoties Grieķijā, bēgļi dodas uz Rietumbalkānu reģionu, cerot sasniegt bagātās Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstis.
Ievērojamais patvēruma meklētāju skaits ir licis Eiropas Savienības (ES) valstīm spriest par kopīgu patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Ziņots, ka Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus. ES iekšlietu ministru tikšanās laikā ceturtdien, 9.jūlijā, galīgais lēmums par bēgļu uzņemšanu netika pieņemts.
Līdz tam Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji vienojās, ka nākamajos gados Eiropas valstīs būs jāuzņem 60 000 bēgļu. No tiem 40 000 cilvēku jau ir nonākuši Grieķijā un Itālijā, un vēl 20 000 bēgļu Eiropa uzņems no nometnēm, kuras atrodas ārpus ES.
Savukārt iepriekš tika apspriesta iecere par obligātajām bēgļu kvotām, paredzot, ka Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064. Virkne valstu, tostarp Latvijas valdība iebilda pret obligātajām bēgļu kvotām, uzsverot, ka bēgļi jāuzņem pēc brīvprātības principa.
