Sociālisma laika tipveida ēkas Vācijas pilsētā Hallē - nomācošs, bet tuvs un pazīstams skats

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Halle pie Zāles ir pilsēta Vācijas austrumos, Saksijas-Anhaltes pavalstī. No kafejnīcas, kas iekārtota uz kādas 18 stāvu ēkas jumta, paveras skats uz pilsētu no putna lidojuma. Šī ir vienīgā vieta Vācijā, kur tik milzīgos apjomos aplūkojams kas tāds. Nomācošs, bet vienlaikus tuvs un pazīstams.

Pelēkas tipveida mājas

Ciktāl vien sniedzas skats, plešas lielpaneļu dzīvojamo māju rindas. Sociālisma laika tipveida projekti. Uz mata kā Rīgas mikrorajonos. Piecu, divpadsmit, astoņpadsmit un vairāk stāvu ēkas. Starp tām taisnas ielas pamīšus ar zaļu koku puduriem.

Tikko samanāmas, pie horizonta vīd kādas baznīcas kontūras un slīpi vēsturisku ēku jumti. Tur atrodas Halles vecpilsēta. Šis blokmāju areāls, dēvēts par Halles jaunpilsētu, tika uzcelts Vācijas Demokrātiskās Republikas laikā, un līdz pat deviņdesmito gadu sākumam tajā dzīvoja gandrīz simt tūkstoši cilvēku.

Starp viņiem arī Pērs Pasternaks, Mārtiņa Lutera Halles-Virtembergas universitātes socioloģijas profesors, kurš starp šiem paneļiem un betona laukumiem pavadījis bērnību. Ar roku rādot tālumā, Pasternaks stāsta: “Ja gribat iegūt autentisku priekšstatu par to, kāda panorāma šeit pavērās pirms divdesmit pieciem gadiem, paraugieties uz šiem pelēkajiem, nerenovēto dzīvojamo ēku blokiem. Un tikpat pelēku iztēlojieties arī pārējo pilsētu.

Pat ēkas, kuras būvētas, izmantojot augstvērtīgus materiālus, dažu gadu laikā kļuva tikpat pelēkas, jo no ķīmiskās rūpniecības cēlās liels gaisa piesārņojums.

Ķīmiskā rūpniecība arī bija pamats, kādēļ šī pilsēta vispār tika uzbūvēta. Lai rūpnīcas varētu būtiski paplašināt, vajadzēja jaunus dzīvokļus darbaspēkam.”

Paneļu mājas bija efektīvs veids, kā ātri un lēti radīt dzīvojamo platību ar silto ūdeni un apkuri. Tomēr ne tikai.

Arhitektūra "sociālistiskajam cilvēkam"

Jaunpilsēta Hallē bija arī liels sociāls eksperiments. Tai bija jākļūst par paraugpilsētu visai sociālistiskajai Vācijai.

Tur centās radīt ideālus apstākļus, kādos jādzīvo jaunajam "sociālistiskajam cilvēkam". Arhitekti apzināti atturējās no tādiem pilsētelementiem kā parkiem, kafejnīcām, krogiem. Sociālistiskajam cilvēkam pienācās socializāties īpašās, namu apakšstāvos izbūvētās kolektīvu telpās. Tiesa gan, praksē lielākoties tās tā arī palika neizmantotas.

"Šī, lūk, ir Kārļa Marksa galva. Galva skatās tanī virzienā, kur strādnieku klase rada vērtības, ar kurām šis nākotnes projekts tiks īstenots," rāda Pērs Pasternaks.

Rūpniecība sabruka līdz ar sociālismu

Halles jaunpilsētas centrā pa betona laukumu ikdienas gaitās soļo cilvēki. Pārsvarā pensijas vecuma ļaudis. Šodien ķīmiskās rūpniecības Hallē vairs nav. Tā pilnībā sabruka līdz ar sociālismu.

Daudzi devās darba meklējumos uz Rietumvāciju, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās uz pusi - līdz apmēram 44 tūkstošiem cilvēku šodien. Apmēram ceturtā daļa no viņiem nu ir ilgstošie bezdarbnieki un pārtiek no sociālajiem pabalstiem.

Pārmaiņu laikus uz savas ādas ir pieredzējis Lars Lobners, kurš Halles pašvaldībā atbild par teritorijas plānošanu. Ģērnies baltā kreklā, viņš pie rokas stumj kalnu divriteni. Viņš pieved pie tukšām divdesmitstāvu celtnēm jaunpilsētas centrā. Bijušas dažādas ieceres. Dzīvokļu vietā tur gribēts ierīkot birojus, nodokļu dienestu. Tomēr tas nav īstenojies.

"Un tad mēs to pārdevām. Par vienu eiro. Investors gribēja te atkal ierīkot dzīvokļus. Viņš gan grib trīs miljonus eiro atbalsta naudas no mums. Domājams, viņš tos arī dabūs, jo viņam ir labi sakari ar federālās zemes vadību. Tad būtu vismaz viena no šīm ēkām būtu atkal apdzīvota," stāsta Lobners.

Dzīvokļi ar zemām īres cenām

Tomēr te nebūt nav redzamas tikai apokaliptiskas ainas ar tukšām un pamestām ēkām. Kopš deviņdesmitajiem gadiem tur veikti lieli ieguldījumi, izmantojot palīdzības naudu, kuru Austrumvācijas zemēm joprojām maksā Rietumvācijas pavalstis. Daudzi kompleksi ir glīti atjaunoti, mājas siltinātas, apkārtne sakopta. Nedaudz, bet ir cilvēki, kas šeit labprāt pārceļas uz dzīvi zemo īres cenu dēļ. Atjaunotajos namos dzīvokļi maksā ap četriem eiro kvadrātmetrā mēnesī.

Hallē, tāpat kā citur Austrumvācijā, tikpat kā nav individuālo dzīvokļu īpašnieku. Iedzīvotāji mājokļus īrē. Pēc sociālisma sabrukuma tur nebija privatizācijas sertifikātu, tā vietā ēkas vai nu palika pašvaldības īpašumā vai tika pārdotas kā veseli nami privātiem uzņēmumiem.

"Pieļauju, ka Baltijā jums pēc PSRS sabrukuma bija spēcīga anglosakšu ietekme. Mans brālis dzīvo ASV, un tur ir tāpat. Katram savs īpašums, īres dzīvokļi ir pilnīgs retums. Vācijā ir citādi. Te vienmēr bijusi spēcīga īres tradīcija un arī  īrnieku aizsardzības likums. Īpašnieks arī nedrīkst darīt visu, kas vien ienāk prātā," skaidro Lobners.

Dažās no bloku mājām, kurām garām ved Lobners, izmitināti arī Hallei saskaņā ar valsts iekšējo sadales mehānismu iedalītie patvēruma meklētāji. Pāri ielai soļo sieviete musulmaņu lakatā. "Atkal šie! Viņi grib tikai mūsu naudu!" sievietei uzsauc kāds jauns pārītis.

Nesenajās pavalsts parlamenta vēlēšanās atbalsts labēji populistiskajai partijai "Alternatīva Vācijai" dažos Halles jaunpilsētas iecirkņos sasniedza pat 35%.

Nesalīdzināmi vairāk balsu, nekā šī partija guva Halles vecpilsētā - tur, aiz blokmāju jumtiem, kur bezdarba līmenis nebūt nav daudz zemāks, bet kur vīd baznīcas un slīpie jumti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti