Sobčaka, paziņojot par kandidēšanu uz Krievijas prezidentes amatu, preses konferencē sacīja, ka no starptautisko tiesību viedokļa “Krima pieder Ukrainai, punkts”.
BBC krievu dienests norāda, ka lielākā daļa Krievijas politiķu pēc Krimas aneksijas nav nākuši klajā ar publiskiem paziņojumiem par Krimu. Arī galvenais pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis Aleksejs Navaļnijs nav paudis skaidru pozīciju par Krimas piederību. Viņš to saucis par neatrisinātu problēmu.
BBC arī norāda, ka saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām 86% Krievijas iedzīvotāju atbalsta pussalas pievienošanu Krievijai.
Krievijā par aicinājumiem uz separātismu un teritoriālās integritātes graušanu paredzēta kriminālatbildība. Tāpēc Sobčakas paziņojumam pievērsa uzmanību Kremlis un parlamentārieši. Prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs viņas izteikumus nosauca par “nepareiziem pēc formas un būtības”.
Interesi izrādīja arī Federālais drošības dienests, bet pēc analīzes eksperti secināja, ka Sobčakas izteikumos nav saskatāmi aicinājumi graut Krievijas teritoriālo integritāti.
Jau ziņots, ka Sobčaka oktobrī paziņoja par nodomu kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās. Viņa sevi pozicionē kā opozīcijas kandidāte "pret visiem" – pret Kremli un līdzšinējo varu. Krievijā pazīstamās Sobčakas ģimenei bijušas ciešas saites ar ilggadējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu – viņš politisko karjeru savulaik sāka pie viņas tēva. Krievijas opozīcija ar tās līderi Alekseju Navaļniju priekšgalā par Sobčakas kandidatūru gan ir kritiska. Savukārt Kremlis to komentēja atbalstoši.
Krievija anektēja Krimu 2014.gada martā pēc neatzītā referenduma, kura rezultātā, pēc Maskavas sniegtās informācijas, vairākums nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Bet aprīlī sākās konflikts Ukrainas austrumos.
2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju. 2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanās par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu, un situācija nav būtiski mainījusies.
