2010. gada 10. aprīlis bija miglaina diena. Polijas prezidents Lehs Kačinskis kopā ar plašu amatpersonu un sabiedrībā redzamu cilvēku delegāciju devās uz Katiņas slaktiņa upuru piemiņas pasākumu. Polijas prezidenta oficiālā lidmašīna, kurā atradās visa delegācija, mēģināja piezemēties Krievijas pilsētas Smoļenskas lidostā. Agrāk tā ir bijusi militārā bāze. Tomēr biezās miglas dēļ lidmašīna aizķērās aiz kokiem un nokrita. Visi pasažieri gāja bojā.
Pēc aviokatastrofas gan Krievijas, gan Polijas puse sāka izmeklēšanu. Tā tika pabeigta 2011. gadā. Krievijas puses izmeklēšanas rezultāti liecina, ka pie notikušās aviokatastrofas lielākoties ir vainojami piloti, kuri pieņēma lēmumu nosēsties, lai gan bija ļoti bieza migla.
Arī Polijas puses oficiālas izmeklēšanas ziņojums kritizēja pilotu rīcību, kā arī norādīja uz Smoļenskas lidostas dispečeru darba nepilnībām. Tomēr ne visi ar šiem secinājumiem ir mierā.
„Pirms dažām dienām Krievijas pārstāvis, kurš vada izmeklēšanu, paziņoja, ka izmeklēšana drīz beigsies un poļu piloti tiks tiesāti pēc nāves. Arī no Polijas ārlietu ministra mums ir zināms, ka poļu piloti tiks vainoti šajā aviokatastrofā. Manuprāt tam ir jādara gals!” pārliecināts Polijas parlamenta deputāts Antoni Mačerevičs. Viņš vada Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas nodarbojas ar Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanu.
Mačerevičs pārstāv mirušā Polijas prezidenta Kačinska partiju „Likums un taisnība”, kas tagad atrodas opozīcijā. Viņš uzsver, ka pēc jaunākajiem aptaujas datiem 65% poļu uzskata, ka Smoļenskas aviokatastrofas iemesli joprojām nav zināmi.
„Šajā situācija mums ir izvēle: vai nu atbalstīt Krievijas oficiālo viedokli vai nu meklēt patiesību. Tādēļ es uzskatu, ka šeit būtu jāiesaista Eiropas Savienības izmeklēšanas iestādes, jo Eiropas Savienības palīdzība sākotnēji tika noraidīta no abām pusēm bez jebkādiem apsvērumiem,” sacīja Mačerevičs.
Tādēļ Polijas parlamenta deputāts šonedēļ kārtējo reizi ieradās Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Viņš atbrauca pēc Eiropas Parlamenta Konservatīvo un reformistu politiskās grupas ielūguma, kas viņu šeit ir aicinājusi arī iepriekš.
Gan preses konferencē, gan sarunā ar Konservatīvo un reformistu grupas deputātiem Mačerevičs mudināja ES institūcijas iesaistīties Smoļenskas katastrofas izmeklēšanā: „Es gribētu aicināt Eiropas Parlamenta deputātus motivēt attiecīgās Eiropas Savienības struktūras iesaistīties izmeklēšanā, kamēr vēl nav par vēlu.”
Tomēr neizskatās, ka ES institūcijas, tostarp Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, gatavotos pārskatīt Krievijas un Polijas izmeklēšanas rezultātus. Savukārt Mačerevičs un viņa domu biedri norāda uz vairākiem jautājumiem, kas viņuprāt līdz šim tā arī nav atbildēti.
Pastāv aizdomas, ka lidmašīnā ir noticis sprādziens vai pat divi. Par to liecinot parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieaicināto ekspertu analīze. Pēc ekspertu teiktā, sprādziena teoriju apliecina lidmašīnas pasažieru plaušu stāvoklis. Atsevišķos gadījumos var redzēt, ka lidmašīnas pasažieru plaušas ir cietušas no liela, bet īslaicīga karstuma, ko varētu būt izraisījis sprādziens.
Tāpat izskan šaubas vai neliels spārna defekts varēja tik būtiski ietekmēt visas lidmašīnas spēju piezemēties. Šie un citi apsvērumi lika mirušā Polijas prezidenta brālim Jaroslavam Kačinskim jau pirms gada secināt, ka viņa brāli varētu būt mēģinājuši nogalināt.
Savukārt mirušā prezidenta meita Marta Kačinska min faktu, ka daudzas ģimenes joprojām nav pārliecinātas, vai viņi ir apglabājuši tieši savus radiniekus. Viņa norāda, ka daudzi starptautiskie standarti upuru atpazīšanai Krievijā tika pārkāpti. Tostarp, daudziem tika prasīts atpazīt savus radiniekus vizuāli, lai gan visiem bojā gājušajiem esot veiktas DNS analīzes, saka Kačinska.
„Es nekad neaizmirsīšu, kā es stāvēju kādā gaitenī Maskavā pirmdien, 12. aprīlī, skatoties uz zāli, kur tika turēti mirušie ķermeņi, un redzot vienu drosmīgu māti, kura vienu aiz otra apskatīja ķermeņus, lai atrastu savu meitu. Tajās dienās, kad mēs bijām Maskavā, viņa tā arī meitu neatrada. Bet kad satiku viņu nedēļu vēlāk, viņas pirmie vārdi bija: es viņu atradu,” stāsta Marta Kačinska.
Izskan arī pārmetumi pret pašreizējo Polijas valdību. Tā, piemērām, Smoļenskas aviokatastrofā mirušā Polijas Gaisa spēku komandiera ģenerāļa Andžeja Buašika atraitne Eva Buašika gan Polijas valdībai, gan Krievijai veltīja visnotaļ skarbus vārdus. Lūk, fragments no viņas teiktā 2012.gadā: „Nežēlīga dezinformācijas kampaņa ir sākusies uzreiz pēc aviokatastrofas. Krievi ir nonivelējuši poļu zaldātu un Polijas Gaisa spēku godu ar rupjām spekulācijām. Krievijas un Polijas kampaņa ir mūsdienu Staļina propagandas paraugs.”
Ar šiem vārdiem Polijas Gaisa spēku komandiera atraitne mēģina atspēkot pārmetumus par pārkāpumiem Gaisa spēkos, kas tika veltīti viņas vīram un arī lidmašīnas pilotiem. Arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Mačerevičs netic, ka vainīgi ir piloti: „Piloti tiks tiesāti par šo katastrofu! Šīs briesmīgās aviokatastrofas upuri tiks padarīti par vaininiekiem. Tā ir zināma Krievijas tradīcija. Mēs to labi pazīstam no vēstures. Un es nedomāju, ka kāds no mums vēlas atmodināt pagātnes rēgus.”
Vai Polijas piloti tiešām tiks tiesāti Krievijā pēc nāves un vai kāda no ES institūcijām varētu iesaistīties šīs katastrofas izmeklēšanā, pagaidām zināms nav.
