- Ķīna plāno reorganizēt savu ierasto ekonomikas izaugsmes modeli, kas būtu saudzīgāks apkārtējai videi un mazinātu tai nodarīto kaitējumu.
- Gaisa piesārņojuma jeb smoga līmenis Ķīnā joprojām saglabājas kā viens no augstākajiem pasaulē.
- Par galveno smoga avotu saglabājas smagās rūpniecības nozare, kas ir arī viens no galvenajiem peļņas avotiem Ķīnas ekonomikā.
- Tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu ir papildus aktualizējis jautājumus, kas saistīti ar turpmākajām ekonomikas prognozēm, tai skaitā arī to, kā veicināt ekonomikas izaugsmi, bet reizē arī rūpēties par vidi.
Cīņai ar vides piesārņojumu ir būtiska ietekme uz Ķīnas ekonomisko attīstību
Ķīna ir apsolījusi izbeigt ierasto ekonomikas izaugsmes modeli, kas ir manāmi aptumšojis Ķīnas debesis un piesārņojis lielus ūdens un augsnes plašumus.
Ķīnas vides aizsardzības institūcijas ir apņēmušās veikt arvien vairāk pasākumu, lai palīdzētu samazināt arī ozona piesārņojumu, jo zemes līmeņa ozons ir vienīgais no sešiem lielākajiem piesārņotājiem, kas turpina pieaugt Ķīnā.
Šie seši gaisa piesārņotāji iekļauj tādus vides kvalitātes ietekmētājus kā, piemēram, slāpekļa oksīds, sēra dioksīds un arī PM2.5 jeb mikroskopiskās daļiņas, kas ir viens no kaitīgākajiem piesārņojuma veidiem. Ozona blīvums valstī 2018.gadā joprojām palielinājies lielākajās Ķīnas pilsētās. Papildus, saskaņā ar Ķīnas Ekoloģijas un Vides ministrijas datiem, 2018.gadā vides piesārņojuma koncentrācija pieauga par vidēji 1,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Neskatoties uz šo nelielo pieaugumu, ir vērojama strauja lejupslīdes tendence gaisa piesārņojuma rādītājos, janvāra beigās notikušajā konferencē par vides aizsardzību teica atbildīgās ministrijas gaisa kvalitātes vadītājs Līu Binžangs. Viņš arī atzīmēja, ka kritiska smoga apjoma iespējamība Ķīnā ir “ļoti zema”.
Lai gan 2018. gada decembrī vides ministri no visas pasaules pulcējās Polijā ikgadējā ANO Klimata galotņu tikšanās laikā, paši nepatīkamākie lēmumi saistībā ar vides aizsardzību joprojām tiek risināti Pekinā. Ķīnas rūpniecības produkcijas radītais oglekļa dioksīda emisiju pieaugums beidzot palēninās, un valdība saskaras ar triljonu dolāru vērtu jautājumu – vai stimulēt ekonomisko izaugsmi, veicinot celtniecības projektu uzplaukumu, vai arī sākt pāreju uz augstākas kvalitātes, ilgtspējīgāku izaugsmi.
Šīs izvēles sekas ir būtiskas ne tikai Ķīnas ekonomikai, bet arī attiecas uz globālajām klimata izmaiņām. Jauns nozares un celtniecības attīstības stimuls būtiski kavētu Ķīnai tik vitāli nepieciešamo izmešu daudzuma mazināšanos.
Papildus tam, saskaņā ar ANO ziņojumu, tiek prognozēts 12 gadu ilgs periods, lai uz pusi samazinātu emisijas daudzumu vai arī Ķīnai draud iespējamība saskarties ar sociāli katastrofālām sekām, kas apdraudēs cilvēku dzīvības.
Ķīnas ekonomiskā attīstības modeļa pārveidošana, kas cieši korelē ar attiecīgo rūpniecības veidoto emisiju daudzumu, ir primāri atkarīga no centralizētās Ķīnas valdības. Valsts emitē vairāk CO2 uz vienu iedzīvotāju nekā ES, neskatoties uz to, ka iekšzemes kopprodukts ir četras reizes mazāks. Lai saglabātu esošo situāciju, ir nepieciešami nepārtraukti finansiālie līdzekļi, kas liecina, ka Ķīnas valsts parāds strauji palielinās kā daļa no tās kopējiem aktīviem.
Ķīnas ekonomikai ir jāpārorientējas no pārmērīgas atkarības no smagās rūpniecības nozares, tomēr tieši zaudētāji no šādas pārejas ir galvenokārt valsts īpašumā esošās, dūmus ražojošās rūpnīcas, piemēram, tērauda, cementa un krāsaino metālu, kā arī visa būvniecības nozare. Tieši šīs nozares Ķīnas ekonomikā ir arī vērā ņemami politiskie spēlētāji.
Pekinas PM2,5 pēdējos mēnešos ir palielinājies par 14% , neskatoties uz mērķi samazināt piesārņojumu par 3% šajā ziemā. Centrālā valdība brīvprātīgi ļāva pašvaldībām regulēt smagās rūpniecības sfēru, kas rezultātā statistiski nozīmēja šo emisijas apjoma palielināšanos, jo tika pazaudēts iepriekš pieredzētais stingrās kontroles režīms.
Tas notiek arī neskatoties uz to, ka Ķīna no 2013. gada līdz 2017. gadam ievērojami uzlaboja savu gaisa kvalitāti, jo tika samazināts ogļu patēriņš, kā arī tika ieviesti jauni stingrāki emisiju standarti esošajām spēkstacijām, kā arī tika pastiprināti kontrolēta emisiju patēriņa noteikumu piemērošana. Par piemēru tam var minēt to, ka 2015.gadā 1436 spēkstacijas lielākajās Ķīnas pilsētās aktīvi nodarbojās ar gaisa kvalitātes monitoringu, kā arī iegūtie rezultāti tika uzrādīti katru stundu, lai atgādinātu Ķīnas iedzīvotājiem par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, tādējādi sekmējot cilvēku informētību un veicinot to iesaisti sociālajos procesos, kas skar ikdienu.
Smagās rūpniecības apkarošana – galvenais no izaicinājumiem
Pagājušajā gadā valdības rīkotā kampaņā, kuras mērķis bija sasniegt vēlamos gaisa kvalitātes rādītājus, tūkstošiem rūpniecību un miljoniem mājsaimniecību tika pārveidotas, lai tās enerģiju gūtu tieši no gāzes un elektrības, nevis oglēm, kā tas bija iepriekš. Šīs kampaņas rezultātus pastiprināja labvēlīgie laika apstākļi – spēcīgi vēji no ziemeļu pļavām Ķīnā, kas veicināja nepieciešamo gaisa apmaiņu.
Kaut arī lielākā daļa akūto jautājumu, kas saistīti tieši ar gaisa kvalitātes uzlabošanos, ir jau atrisināti, smagās rūpniecības apkarošana joprojām ir viens no izaicinājumiem. Risinājums Ķīnas ekonomiskajām pārmaiņām, parādu slogam un arī piesārņojuma problēmām ir cieši saistīti – tās pašas valsts kontrolētās nozares ir atbildīgas par lielāko daļu Ķīnas uzņēmumu un pašvaldību parādiem, kā arī lielāko daļu emisiju.
Tas nozīmē, ka Ķīnai nav jāizvēlas starp dzīves kvalitāti un piesārņojuma samazināšanos. Lēnākas ekonomiskās izaugsmes izvēle faktiski uzlabos dzīves līmeni, jo aptuveni puse no valsts ekonomiskas ražotspējas ir vērsta tieši uz kapitālizdevumiem, galvenokārt projektiem ar apšaubāmu ekonomisko vērtību.
Resursu, kas pašlaik tiek izmantoti pārmērīgām investīcijām, novirzīšana mājsaimniecībām paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni. Turklāt mājsaimniecību patēriņš ir daudz mazāks oglekļa emisiju ziņā nekā valsts vērstie kapitālizdevumi - lidostās, automaģistrālēs, daļēji tukšos tehnoloģiskajos parkos un tiltos.
Turpināt ierasto ekonomikas attīstību vai arī zaudēt sasniegtos rezultātus – izaicinājums saglabājas
Diemžēl joprojām ekonomikas politika nav sasniegusi vēlamo reorganizāciju – par tās galveno stūrakmeni saglabājas smagā rūpniecība, kā rezultātā palielinās CO2 emisijas. Jauna ekonomiskā stimula ieviešana nozīmētu arvien mazāku valsts uzmanības pievēršanu vides problēmām. Tātad, ja Ķīnas valdība nolemj par labu intensīvai ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vai viss jau paveiktais zaudēts?
Ne pilnībā. Pirmkārt, ekonomiskais stimuls varētu būt vērsts uz patēriņu, samazinot nodokļus un veicinot ienākumus, nevis atkārtoti paātrinot būvniecības “vilni”.
Turklāt, lai mazinātu triecienu tradicionālajām ekonomikas nozarēm, Ķīnai ir nepieciešamība pēc investīcijām tieši vides aizsardzības jomā un videi draudzīgas enerģijas veidošanā, kā arī tās iespējamā palielināšanā,
piemēram, apmācot miljoniem strādnieku, lai uzstādītu izolācijas sistēmas un siltumsūkņus lauku mājsaimniecībās vai arī modernizētu celtnes, kuras pēdējo desmit gadu laikā tika uzbūvētas bez enerģijas standartu ievērošanas. Jau šobrīd atjaunojamās enerģijas izmantošana palīdz atbalstīt rūpniecības un arī būvniecības nozari, tomēr turpmāka paplašināšanās varētu nodrošināt vēl plašāku Ķīnas enerģijas ieguvi.
Stimuls, kas vērsts uz enerģijas taupīšanu un videi draudzīgo enerģiju, spētu īstermiņā kliedēt emisijas augsto apjomu, bet pēc tam, kad būvniecības “vilnis” būtu beidzies, tas radītu vēl lielāku emisiju samazinājumu. Tādējādi, tas ir tiešā pretstatā tradicionālajai stimulu iedarbībai, kas tikai saglabā atkarību no smagās rūpniecības, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz vidi.
“Zaļās ekonomikas stimuls” – vai alternatīvs risinājums?
Tomēr “zaļās ekonomikas stimuls” (green stimulus) neatrisinātu problēmas, kas saistītas ar ekonomikas atkarību no vērā ņemamajām kapitāla izmaksām, kas tiek novirzītas tieši būvniecībai, tāpēc jautājums par to, kā pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiskās attīstības modeli, vienkārši tiktu arī turpmāk atlikts Ķīnas valdības dienaskārtībā. Ogļu rūpniecībai, vienai no nozarēm, kas lielā mērā ir pakļauta valsts kontrolei, kā arī ir viens no tradicionālo stimulu guvējiem, ievērojami ir palielinājusi ieguldījumus videi draudzīgajā enerģijā, padarot iespējamo lejupslīdi vēl straujāku. Labākais scenārijs Ķīnas gadījumā varētu būt aprēķināta, videi nekaitīga investīciju programma, kas cieši korelētu ar noteikto mērķi pārveidot ierasto ekonomikas modeli.
Lēmumu pieņēmējiem pasaulē jāņem vērā fakts, ka Ķīnas iekšpolitiskie lēmumi, kas saistīti ar turpmāko ekonomikas modeļa attīstību, būtiski rada sarežģījumus arī pārējiem politiskajiem spēlētājiem. Tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV dienaskārtībā aktualizē vairākus jautājumus, kas saistīti ar Ķīnas augsto oglekļa emisiju intensitāti, it īpaši subsīdijās valsts īpašumā esošajai smagajai rūpniecībai un tās politikai, kas veido izaicinājumus turpmākajai valsts ekonomiskajai attīstībai.
Papildus tam, visiem lielākajiem emitentiem ir jāpalielina savi centieni – Ķīna ir lielākais emitents pasaulē, bet tā joprojām ir atbildīga tikai par 25% no pasaules CO2 emisijām. Tas nozīmē vienīgi to, ka arī pārējai pasaulei ir arvien aktīvāk jāsāk aktualizēt šī izaicinājuma nozīmīgums, kā arī – pēc iespējas laicīgāk.
